| Anotācija |
Mūsdienīgie helikopteri ir aprīkoti ar tuvas darbības radiolokācijas sistēmām, kas paredzēti zemes novērošanai. Arī tiek mēģināts izstrādāt brīdināšanas sistēmu, lai paziņotu par manevrēšanas zonā esošiem traucējošiem objektiem un izmantotu meklēšanas un glābšanas operācijās, kad redzamība ir apgrūtinātā vai pilnība bloķēta. Tādām radiolokācijas sistēmām ir jābūt aprīkotām ar atbilstošam efektīvām antenām, lai nodrošinātu iespēju precīzi un neaizkavēti atklātu šķēršļus.
Bakalaura darbā ‘Antenas izstrāde nosēšanās zonas traucējošo objektu brīdināšanas sistēmai helikopterim’’ ir analizēta zinātniska literatūra par dažādu veidu antenām, kas var būt instalētas uz helikoptera tuvas darbības radiolokācijas sistēmas. Tiek apskatītas antenu parametri, darbības principi un konstrukcijas. Darbā ir izstrādātā piemērota darba mērķim antena un tas konstrukcija, kā arī veikta šīs antenas darbības modelēšanas.
Darba mērķis ir izvēlēties, izstrādāt un modelēt piemēroto antenu helikoptera tuvas darbības radiolokācijas sistēmai, kas spēs brīdināt par traucējušiem objektiem nosēšanas zonā ar pietiekamo precizitāti, kā arī meklēšanas un glābšanas pasākumus veikšanai, kad eksistē sliktas vizuālas redzamības apstākli (nakts, stiprs lietus, sniegs utt.).
Darbs sastāv no piecām daļām. Pirmajā daļā tiek apskatītas antenas galvenie parametri, svarīgie izstrādāšanai un analīzei.
Otrajā daļā ir veltīta antenas teorijai – tā veidi, izstarošanas diapazoni, priekšrocības un trūkumi, pielietošanas metodes. Šajā daļā arī tiek izvēlēta antena, kas būs piemērotā darba mērķim.
Trešajā daļā, izmantojot atbilstošas rekomendācijas no literatūras, tiek veikta izvēlētas antenas teorētiskā aprēķināšanā, t.s. ģeometriskie izmēri, virzienu diagrammas, un citi parametri.
Ceturtajā daļa, balstoties uz teorētiskiem aprēķiniem, tiek veikta uzdotas antenas modelēšanas datorprogrammā ANSYS HFSS 19.0. (High Frequency Structural Simulator). Izmantojot teorētiskos aprēķinājumus un modelēšanas rezultātus, tiek veikta rezultātu analīze, salīdzinājums starp teorētisko antenu un dabūto antenu, kā arī tiek aprakstīti optimizēšanas pasākumi, lai saskaņot dabūto antenu pie darba mērķa nepieciešamo, nemainot agrāk aprēķinātos ģeometriskos izmērus.
Piektā daļa ir veltīta antenas konstrukcijai, kā antenas sastāvdaļas tika savienotas kopā, un kā piestiprināt antenu pie raidītāja un uztvērēja, izmantojot datorprogrammu Dassault Systèmes Solidworks 2017.
4
Darbā gaitā tika sasniegti apmierinoši rezultāti, tika pierādīta izstrādātas antenas atbilstība izvirzītajam darba mērķim pilnajā apmērā. Darba autors iesaka izmantot izstrādātu antenu, kā gatavo risinājumu radiolokācijas sistēmās, vai arī kā vienu no prototipiem.
Darbs kopumā izklāstīts 62.lappūseēs, tajā iekļautas 44 formulas, 49 attēli un 3 pielikumi.
Darbā izmantoti 9 literatūras avoti.
Atslēgas vārdi: antena, virzienu diagramma, izstarošana. |
