| Anotācija |
Maģistra darba apjoms ir 89 lappuses (neskaitot pielikumus). Darbs satur 15 pielikumus uz 21 lpp. Maģistra darbs sastāv no Ievada, Teorētiskās daļas, Analītiskās daļas, Zinātniski praktiskās daļas, Secinājumu un priekšlikumu daļas un Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksta. Darba pamatdaļa satur 6 tabulas, 31 attēlus, un 70 izmantotās literatūras un informācijas avotus.
Situācija darba tirgū ir saistīta ar iedzīvotāju labklājību un ekonomikas izaugsmes iespējām. Tajā satiekas trīs pušu – darbinieka, darba devēja un valsts intereses. Darbaspēka trūkums vai pieejamā darbaspēka kvalifikācijas neatbilstība ierobežo iespējas nodarboties ar uzņēmējdarbību, savukārt darbavietu trūkums var radīt sociāli ekonomisko spiedienu un tiešā veidā ietekmēt iedzīvotāju labklājību. No 2010. līdz 2019. gadam bezdarba līmenis ir pakāpeniski samazinājies, vienlaicīgi sasniedzot brīvo darba vietu skaita īpatsvara pieauguma maksimumu pēdējo 20 gadu laikā. Kopš 2020.gada bezdarbnieku skaitam un bezdarba līmenim pastāv tendence pieaugt. Vienlaicīgi O.Krasnopjorova 2015.gada pētījumā ir fiksēta faktiskā bezdarba tuvināšanās dabiskā bezdarba līmenim, liecinot par nepieciešamību aktualizēt strukturālā bezdarba problēmjautājumus. Esošā situācija un spiediens gan no darbspējīgās iedzīvotāju daļas, gan darba devēju puses nosaka tēmas aktualitāti ilgtermiņā.
Izmaiņas darba tirgū noris pakāpeniski un noteiktā līmenī paredzami. Darbaspēka piedāvājumu ietekmē iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis un profesionālās kompetences, kā arī gatavība vai spēja mainīt piederību bezdarbnieku vai ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kategorijai. Tāpat to ietekmē valsts īstenotā politika, elastība, ar kādu tas reaģē uz noteiktu pārmaiņu iestāšanos, ekonomiskais cikls, sabiedrības attīstības vēsturiskā pieredze, lokāli un globāli notiekoši procesi un pārmaiņas tajos. Darbaspēka pieprasījumu ietekmē līdzīgi izraisītāji kā piedāvājumu, t.sk. apstākļi, kas izraisa izmaiņas darbaspēka algā, ietekmē darbinieku tiesību aizsardzību, kā arī darbaspēka resursa kvalitāti.
Latvijas darbaspēka tirgu raksturo iedzīvotāju daļas darbspējīgā vecumā pakāpeniska samazināšanās, arvien pieaugošs iedzīvotāju skaits ar augstāko izglītību, kas sastāda arī lielāko proporciju starp nodarbinātajiem, vērtējot pēc izglītības līmeņa, kā arī liela darba tirgus koncentrēšanās Rīgas reģionā.
Ņemot vērā pieaugošo iedzīvotāju skaitu ar augstāko izglītību, lai veicinātu to nodarbinātību atbilstoši specialitātei kā arī iegūtajam izglītības līmenim, kā arī novērstu bezdarba un ekonomiski neaktīvās iedzīvotāju daļas ar augstāko izglītību skaita pieaugumu, tādējādi pēc iespējas pilnīgāk izmantojot darba tirgus potenciālu esošajos apstākļos, būtu jānosaka stingrākus uzņemšanas noteikumus valsts finansētajās augstskolās specialitātēs, kurās ir jūtama speciālistu pārprodukcija un starp kuru jomu absolventiem ir lielāks bezdarbs, t.sk., sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību tematiskajā grupā ietilpstošajās specialitātēm, mākslas un humanitāro jomu specialitātēm un pakalpopjuma specialitātēm. |
