| Studiju veids |
maģistra akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Uzņēmējdarbības finanses |
| Nosaukums |
Eiropas Savienības augstākās izglītības finansēšanas instrumentu efektivitātes analīze |
| Nosaukums angļu valodā |
Efficiency Analysis of European Union Funding Instruments for Higher Education |
| Struktūrvienība |
22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte |
| Darba vadītājs |
Nataļja Lāce |
| Recenzents |
Dr. paed. K. Oganisjana, asoc. profesore |
| Anotācija |
Globalizācija ir palielinājusi Eiropas Savienības nozīmi un piedāvātā finansējuma apjomu. Augstskolas spēlē būtisku lomu konkurencē starp valstīm, kas tiek dēvētas par ekonomikas gigantiem, tāpēc Eiropas Savienība piešķir augstākās izglītības iestādēm finansējumu. Apskatītā literatūra norāda, ka šis finansējums tiek piešķirts projektu veidā un parasti tiek izmantots dažāda veida aktivitāšu atbalstam, piemēram, pētniecībai un atbalsta pasākumiem. Tā kā Eiropas Savienības sniegtais finansējums ir kļuvis par universitāšu finansējuma neatņemamu sastāvdaļu, šī darba mērķis ir saprast, cik efektīvi šie projekti ir patiesībā.
Tā kā Eiropas Savienības finansētie projekti un šo projektu efektivitātes līmenis ir samērā specifiska joma, šī pētījuma rezultātā izdarīto secinājumu pamatā ir faktiskie dati, kas iegūti no projektu vadītājiem, kuri pārstāv dažādas universitātes Eiropas Savienībā. Sadarbībā ar vietējiem un ārzemju projektu vadītājiem izdevās apkopot projektu datus, kas tika izmantoti, lai norādītu iespējamo efektivitātes līmeni. Izmantotās datu vākšanas metodes bija šim pētījumam veidota anketa un intervijas.
Iegūtie empīriskie dati bija ārkārtīgi interesanti, jo tie ietvēra informāciju, kuru nebūtu iespējams iegūt tikai veicot literatūras apskatu. Darba autors vēlējās noskaidrot, vai pastāv saistība starp projekta panākumiem un efektivitātes līmeni. Tas tika pārbaudīts izmantojot faktoranalīzi un apskatot korelāciju starp projektu efektivitāti un projektu panākumiem. Veiktā analīze atklāja mērenu korelāciju starp projekta efektivitāti un panākumu līmeni.
Tika pārbaudīts arī faktiskais efektivitātes līmenis, izmantojot projektu datu paraugus un efektivitātes aprēķināšanas metodes, kas tika identificētās veicot literatūras apskatu. Pierādījās, ka izmantotās novērtēšanas metodes, izmaksu efektivitātes rādītājs (CPI) un grafika izpildes indekss (SPI), ir precīzi instrumenti, lai norādītu iespējamo projekta efektivitātes līmeni, pamatojoties uz dotajiem projekta finanšu datiem.
Pētījums sniedz ieskatu tajā, kā patiesībā darbojas Eiropas Savienības finansējums augstākās izglītības jomā un kas jāņem vērā, plānojot īstenot efektīvu projektu. Izdarītie secinājumi ir noderīgi projektu vadītājiem, kas strādā ar Eiropas Savienības finansēšanas shēmām, kā arī Eiropas Savienības darbiniekiem, kuri apstrādā dažādas finansēšanas struktūras. |
| Atslēgas vārdi |
ES, Eiropas Savienība, efektivitāte, finansējums, projekts, projektu finansēšana, augstākā izglītība, universitāte, projektu vadība, globalizācija |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
EU, European Union, Efficiency, Funding, Project, Project funding, Higher education, University, Project management, globalization |
| Valoda |
eng |
| Gads |
2021 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
28.03.2021 17:59:33 |
