| Anotācija |
Latvijā īres tirgus ir ļoti zemā līmenī, jo saistībā ar esošo likumdošanu, izīrētājiem ir pārāk liels risks uzņemties īpašumus izīrēt, jo likums vairāk aizstāv īrniekus un visi strīdi pārsvarā tiek risināti caur tiesu. Dotajā brīdi īres līgumu reģistrēšana nav obligāta, tādējādi nav iespējams noteikt cik daudz īpašumu tiek izīrēti oficiāli un cik tiek izīrēti uz mutiskas vienošanās, saņemot naudu uz rokas.
Maģistra darba mērķis ir izpētīt īres tirgu Latvijā, lai izstrādātu priekšlikumus īres tirgus attīstības koncepcijai, kas spētu attīstīt pašu īres tirgu un piesaistīt vairāk investoru tieši īres namu attīstībā.
Pētījuma gaitā tika secināts, ka esošais likums par dzīvojamo telpu īri, atrunā investorus investēt savus līdzekļus īres tirgū, jo investori nevēlas uzņemties papildus riskus, kas nāk klāt paša īpašuma iegādē. Valstī nav obligāta prasība reģistrēt īres līgumus zemesgrāmatā, tādējādi nevar gūt reālo priekšstatu par īres tirgus aktivitāti un īpašuma apgrūtinājumu nākamajam dzīvokļa ieguvējam, jo balstoties pēc pieejamās statistikas, īres/nomas līgumi kopā ar pirkšanas/pārdošanas līgumiem 2019. gadā aizņēma tikai 2.3 %. Īres tirgus nespēs attīstīties tikai mainot esošo likumu dzīvojamo telpu īri, jo tas sastāv no vairāk sastāvdaļām, kur viena no galvenajām ir paši īrnieki, kas rada pieprasījumu pēc īres dzīvojamajām telpām.
Galvenie priekšlikumi tika rasti, ka ir nepieciešams pieņemt jauno īres likumu, lai tiktu risināti izīrētāju un īrnieku konflikti ātrāk laika termiņā un vēlams bez tiesas iestates. Nepieciešams ieviest obligāto īres līgumu reģistrēšanu zemesgrāmatā, lai īres tirgus kļūtu caurredzams un būtu iespēja veikt statistiku par tā aktivitāti. Pēc iespējam izvēlēties būvēt mazstāvu ēkas, kas mūsdienās sāk palikt ļoti populāra izvēle vairākās valstīs, pateicoties to izdevīgumam un ērtumam. Veikt nepieciešamās analīzes par mērķtirgu un mērķauditoriju, lai izveidotu saistību starp abām pusēm, tādējādi virzot tirgus attīstību nevis stagnāciju.
Darbs satur 98 lappusi, ievadu, 3 nodaļas, 16 apakšnodaļas, secinājumus, priekšlikumus,
36 atsauces uz informatīvajiem avotiem, 13 attēlus un 2 pielikumus. |
