| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Arhitektūra |
| Nosaukums |
Vēsturisko vējdzirnavu reģenerācijas potenciāls mūsdienu Vidzemes kultūrainavā. Sporta un atpūtas komplekss pie dolomīta karjera Jūrmalā |
| Nosaukums angļu valodā |
Regeneration Potential of Historical Windmills in the Contemporary Cultural Landscape of Vidzeme, Latvia. Sports and Leisure Centre Near the Dolomite Quarry in Jurmala |
| Struktūrvienība |
26000 Arhitektūras fakultāte |
| Darba vadītājs |
Anita Antenišķe |
| Recenzents |
Zin.asistente L. Garkāje |
| Anotācija |
Maģistra darba “Vēsturisko vējdzirnavu reģenerācijas potenciāls mūsdienu Vidzemes kultūrainavā” mērķis ir definēt vēsturisko vējdzirnavu arhitektoniski telpiskās iezīmes un to reģenerācijas potenciālu mūsdienu Vidzemes kultūrainavā.
Pētījuma ietvaros no literatūras avotiem, arhīvu materiāliem, apsekojumiem dabā un vēsturiskajām un mūsdienu kartēm tika reģistrētas 150 esošas un zudušas Vidzemes vējdzirnavas, kas projekta ietvaros atzīmētas vienā kartē. Pētījuma ietvaros datu analīzei izvēlēts simts vējdzirnavas, par kurām bija pieejamas precīzākas liecības un informācija, uz kā pamata veidots maģistra darba pētījums.
Darba 1. nodaļā tiek analizēts vēsturiskais un esošais vējdzirnavu teritoriālais izvietojums Vidzemē, apskatot to attīstības veicinošos faktorus.
Darba 2. nodaļā tiek veikta Vidzemes vējdzirnavu pilsētbūvniecisko risinājumu un arhitektoniski telpiskā izvietojuma analīze.
Darba 3. nodaļā tiek izvērtēts Vidzemes vēsturisko vējdzirnavu reģenerācijas potenciāls, veicot izpēti par pasaulē un Latvijā realizētajiem piemēriem, kā arī tiek veikta socioloģiskās aptaujas iegūto rezultātu analīze par esošās situācijas vērtējumu, psihoemocionālajiem aspektiem un izpratni par vēsturiskajām vējdzirnavām.
Pētījumā tiek secināts, ka Vējdzirnavu teritoriālajā izvietojumā nozīmīga loma bija ne tikai vējdzirnavu ģeogrāfiskajam novietojumam un vējam, bet arī lokāli attīstītajai infrastruktūrai. Mūsdienu Vidzemes teritorijā esošo vējdzirnavu stāvokli raksturo pussagruvis laukakmeņu mūra stāvs ceļa malā vai lauka vidū. Vējdzirnavas kā protoindustriālais mantojums pastāvēja jau pirms industriālās revolūcijas. To funkcionālais noriets jau 20. gs. sākumā bija kā priekšvēstnesis tiem procesiem, kas mūsdienās notiek ar vēlāk celto industriālo mantojumu. Gandrīz zudušu mūru reģenerācijas potenciāls ir lielāks, nekā labi saglabājušos vējdzirnavu būvapjomiem, jo tas rada iespēju veidot jaunas konstrukcijas, kas ir piemērotākas jaunās izmantošanas funkcionalitātes nodrošināšanai, veidojot stāvu augstumus un izsauļojumu atbilstoši normatīvajām prasībām. Vējdzirnavu vienmērīgais punktveida izvietojums un izdevīgā novietne pie valsts reģionālajiem autoceļiem ir pozitīvs aspekts, kas lokāli var kalpot kā infrastruktūras attīstības katalizators. |
| Atslēgas vārdi |
vējdzirnavas, drupas, Vidzeme, reģenerācija, kultūrainava, protoindustriālais mantojums |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
windmills, ruins, Vidzeme, regeneration, cultural landscape, proto-industrial heritage |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2021 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
18.01.2021 23:47:30 |
