Noslēguma darbu reģistrs
  
Studiju darba apraksts
Studiju veids maģistra profesionālās studijas
Studiju programmas nosaukums Būvniecība
Nosaukums "Poraino keramikas materiālu izstrāde no stikla atkritumiem"
Nosaukums angļu valodā "Porous ceramics production from glass waste"
Struktūrvienība 31000 Būvniecības un mašīnzinību fakultāte
Darba vadītājs Aleksandrs Korjakins
Recenzents Sanita Rubene
Anotācija Dažiem būvmateriāliem ir būtiska ietekme uz vidi gan ekspluatācijas posmā, gan to utilizācijas posmā pēc to izmantošanas. Mūsdienās enerģijas un vides rādītāju uzlabošana ir būtisks mērķis, jo būvniecības nozare ir stratēģiski svarīga ilgtspējas sasniegšanai. Jaunu ekoloģiskās izolācijas materiālu, kas ražoti no sadzīves atkritumiem un izejvielām, izstrāde ir aktuāla problēma Latvijā. Pētnieciskajā darbā tika izmantoti tādi dabīgi materiāli kā māls un sadzīves un ēku renovācijas procesā radušies atkritumi no stikla, degšanas atkritumi (kvēpi). Teorētiskās un eksperimentālās apsekošanas laikā iegūti vairāku veidu porainās keramikas materiāli. Pateicoties šā iegūtā materiāla īpašībām, tādām kā gaisa caurlaidība un citām, pētāmais materiāls kā siltumizolācija un kā nesošais materiāls spēs nodrošināt siltuma līmeni telpā un nodrošināt mājoklī labvēlīgo mikroklimatu. Pētnieciskā darba mērķis ir izstrādāt porainās keramikas optimālo sastāvu uz stikla izejvielu bāzi ar labākajiem spiedes stiprības un siltumvadītspējas parametriem, kas veicinātu izstrādājuma izvēli, kura izmantošana ir efektīvāka. Tika veiktas vairākas testus sērijas ar dažādiem sastāviem ar kopējo paraugu skaitu, kas pārsniedz 104 gab.. Pirmajā testu sērijā tika sagatavoti paraugi ar malto stiklu (stikla atkritumi), māliem un zāgškaidām. Pirmajā testu sērijā sastāvu svaru diapazons maltajam stiklam no 83 līdz 70%, māliem no 9 līdz 77%, kokoglēm no 5 līdz 10% un zāģskaidām no 3 līdz 6%. Otrajā testu sērijā tika izgatavoti paraugi neiekļaujot zāģskaidas, bet izmantojot tikai malto stiklu, mālus un uzputotāju. Par uzputotāju otrajā testu sērijā tika izmantoti antracīts, kokogles un kviepe. Otrajā testu sērījā sastāvu svaru diapazons maltajam stiklam no 83 līdz 96%, māliem no 9 līdz 12%, uzputotājam (kokogles (1,34%), antracīts (5,00%) vai kvēpe (0,18%)). Paraugu apjoma izplēšanas otrajā testu sērijā sasniedza pēc apdedzināšanas procesa trīskāršu apjomu (maksimums 3,32 ar kvēpi) no sākotnēja veidnī ievietotā apjomā. Iegūtajiem materiāliem ir pārbaudītas mehāniskās īpašības, piemēram, spiedes stiprība, kā arī fizikālās īpašības, tādas kā mitruma absorbcija, siltumvadītspēja. Maģistra darbā ir 85 lapas, trīs pielikumi, 18 tabulas, 49. attēli.
Atslēgas vārdi Poraina keramika
Atslēgas vārdi angļu valodā porous ceramics
Valoda lv
Gads 2020
Darba augšupielādes datums un laiks 30.06.2020 11:39:03