| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Transporta sistēmu inženierija |
| Nosaukums |
Jūras transporta dzinēju radītā gaisa piesārņojuma izpēte un uzlabojumi. |
| Nosaukums angļu valodā |
Research into Air Pollution Caused By Sea Transport Engines and Possible Improvements. |
| Struktūrvienība |
25100 Aeronautikas institūts |
| Darba vadītājs |
Vladislavs Ņesterovskis |
| Recenzents |
Dr.sc.ing., docents V.Lapkovskis |
| Anotācija |
Maģistra darbs “Jūras transporta dzinēju radītā gaisa piesārņojuma izpēte un uzlabojumi”.
Ņemot vērā kuģniecības nozares straujo attīstību pēdējās desmitgadēs, gaisa piesārņojums no jūras kuģiem pastāvīgi pieaug. Izplūdes gāzes no kuģu dīzeļdzinējiem ir galvenais kaitīgo piesārņojošo vielu emisiju avots, piemēram, slāpekļa oksīdi (NOx), sēra dioksīds (SO2), oglekļa monoksīds (CO) un cietās daļiņas (PM), kas ievērojami veicina vides piesārņošanu, jo īpaši ostu teritorijās, kas bieži atrodas pilsētu teritorijās vai to tuvumā, un liels skaits cilvēku ir pakļauti šo emisiju iedarbībai [18]. Paaugstinātā gaisa piesārņotāju koncentrācija un nogulsnēšanās rada vairākas negatīvas sekas. Slāpekļa oksīds un cietās daļiņas var izraisīt daudzas nopietnas veselības problēmas un palielināt saslimstību un mirstību (īpaši no sirds un asinsvadu slimībām) [34]. Slāpekļa oksīdi veicina arī zemes līmeņa ozona veidošanos, kam ir kaitīga ietekme uz augiem un cilvēku veselību. Turklāt sēra dioksīda un slāpekļa oksīda emisijas palielina jutīgo meža ekosistēmu paskābināšanos piekrastes teritorijās [12]. Piesārņojumam ir kaitīga ietekme uz augiem, ūdensdzīvniekiem un infrastruktūru. Tas paātrina dažādu materiālu bojāšanās procesu. Kuģi ir arī siltumnīcefekta gāzu avots. Šāda veida piesārņojums veicina globālo sasilšanu. Tā kā piesārņojošo vielu kaitīgās emisijas no kuģiem būtiski ietekmē cilvēku veselību un vidi, pasaules līmenī ir pieņemti vienoti noteikumi, kas kontrolē piesārņojuma līmeni no kuģu dzinējiem. Lai ievērotu šos noteikumus, var ieviest dažādas metodes un tehniskos risinājumus, kas var samazināt kaitīgo izmešu apjomu.
Diplomdarba ietvaros tiek aprakstīti un izpētīti šie dažādie risinājumi, īpaši pievēršot uzmanību tiem, kuri sniedz labākos rezultātus. Tāpat tiek veikti aprēķini, lai saprastu, kas būtu ekonomiski izdevīgāk kuģu īpašniekiem, izmantojot amortizācijas perioda metodi.
Maģistra darbs sastāv no 85 lapaspusēm, 33 attēliem, 29 tabulām, 23 formulām, 36 izmantotās literatūras avotiem. |
| Atslēgas vārdi |
Vide, Jūra, Gaisa piesārņojums, Kuģis, Izmeši, Kuģu dzinējs, Gaiss, Klimats, Emisijas, MARPOL, Globālā sasilšana, Dīzeļdzinējs, SOx, NOx |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Environment, Sea, Air Pollution, Ship, Emissions, Ship’s Engine, Air, Climate, MARPOL, Global warming, Diesel, SOx, NOx |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2020 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
15.06.2020 17:47:24 |
