| Anotācija |
Pēdējā gadsimtā finanšu nozare jau ir piedzīvojusi vairākus tehnoloģiju attīstības viļņus. Iepriekš pētnieki ir izmantojuši Digitālo Finanšu Kuba konceptu, lai analizētu pašreizējos pētījumus un turpmāko pētījumu potenciālu. Darba teorētiskajā daļā ir apstiprināta kuba koncepcija, ieviešot jaunu tehnoloģiju dimensijas daļu, lietu internetu, kā arī pievienojot vispārējo finanšu pakalpojumu sniedzēju daļu. Papildu dimensijas sniedz ieskatu jaunākajos pētījumos un izskaidro arī to, kāpēc dažās jomās, piemēram, digitālajā apdrošināšanā, iepriekšējos pētījumos nebija atrasts neviens raksts. Turpmāk, maģistra darba analīzē, šī koncepcija tiek tālāk izmantota vienai biznesa funkciju apakšnodaļai – digitālai apdrošināšanai, izveidojot jaunu Digitālās Apdrošināšanas Kuba koncepciju. Digitālais apdrošināšanas kubs atspoguļo pašreizējās zināšanas un lietu interneta pielietošanas gadījumus apdrošināšanas nozarē. Kubs atspoguļo trīs dimensijas – apdrošināšanas produktu segments, apdrošināšanas procesa segments un lietu interneta tehnoloģiju segments.
Lai gan dažās valstīs, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotajā Karalistē, Itālijā un Spānijā, lietiskā interneta tehnoloģija tiek plaši izmantota automašīnu, veselības un dzīvības apdrošināšanā un ar pieaugošu potenciālu īpašuma apdrošināšanā, citās valstīs šo tehnoloģiju pielietošana atpaliek. Lai pašreizējās zināšanas par lietu interneta tehnoloģiju izmantošanu apdrošināšanā būtu pieejamas apdrošināšanas produktu attīstības un biznesa analīzes ekspertiem, maģistra darba ietvaros ir izveidota zināšanu bāze par šo tēmu. Zināšanu bāzes rīka izvēlei ir veikts piemērojamo rīku novērtējums, un atsevišķi rīki ir pārbaudīti, vadoties pēc sešiem iepriekš noteiktiem kritērijiem. Galīgais izvēlētais rīks zināšanu bāzes izveidošanai, kas atbilda visiem noteiktajiem kritērijiem, ir Confluence.
Zināšanu bāzes veidošanas un apstiprināšanas ietvaros tiek izveidotas divas anketas apdrošināšanas nozares pārstāvjiem, kas nodarbojas ar produktu attīstību un inovācijām. Balstoties uz pirmās anketas rezultātiem, tiek noteiktas specifisko zināšanu vajadzības, kuras jāatspoguļo zināšanu bāzē, un zināšanu bāzes lietotāja personība (“Persona”). Otrā anketa tiek izmantota izveidotās zināšanu bāzes novērtēšanai un piedāvātā satura un dizaina uzlabošanai.
Maģistra darbu veido 73 lappuses, 8 attēli, 22 tabulas, 111 atsauces avoti un 2 pielikumi. |
