| Studiju veids |
maģistra akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Datorsistēmas |
| Nosaukums |
Animācijas tehnoloģijas izpēte un lietošana studiju procesā |
| Nosaukums angļu valodā |
Research and Application of Animation Technology in Study Process |
| Struktūrvienība |
33000 Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultāte |
| Darba vadītājs |
Natālija Prokofjeva |
| Recenzents |
Tatjana Rikure, Dr.sc.ing., EU Agency CEPOL, Senior Training Officer |
| Anotācija |
Maģistra darbs veltīts animācijas tehnoloģijas izpētei, aptaujas veikšanai ar mērķi uzzināt kāds apmācības veids cilvēkiem šķistu piemērotāks kopumā, kā arī izglītojošas animācijas izstrāde.
Galvenā uzmanība pievērsta šādu uzdevumu risināšanai: balstoties uz literatūru izpētīt animācijas tehnoloģijas pamatus; izglītojošas animācijas izstrādes rīku apskats un tā izvēle; definēt nepieciešamo animācijas prototipam, kā arī animācijas prototipa izstrāde; veikt aptauju saistībā ar izveidoto 3D animāciju, 2D veida animāciju un statiska veida materiālu.
Maģistra darbs sastāv no piecām nodaļām un nobeiguma. Ievadā aprakstīta tēmas aktualitāte, formulēts darba mērķis un uzdevumi.
Pirmajā nodaļā tiks apskatīta informācija saistībā ar animācijas pielietojumu. Tā ietvers apmācāmā un animācijas savstarpējās mijiedarbības analīzi. Tiks aplūkots galveno animācijas pielietojuma sfēru apskats. Tiks aplūkoti potenciālie ieguvumi animācijas pielietošanai mācību iestādēs. Kā arī ietverts apraksts par animācijas ieviešanas trūkumiem izglītībā.
Otrajā nodaļā tiks apskatīta informācija saistībā ar animācijas tehniskajiem pamatiem un izstrādes procesu. Tajā tiks veikts digitālās attēlveidošanas apskats. Tiks veikts modelēšanas būtiskāko pamatiespēju apskats. Tiks veikts būtiskāko vizualizācijas iespēju apskats. Tiks veikts biežāk lietoto fizikas un dinamisko sistēmu apskats. Tiks arī veikts pilns klasiskas animācijas izstrādes procesa apskats.
Trešā nodaļa saturēs alternatīvu salīdzinājumu 3D animācijai, kā arī pētījuma saturu un tā apkopojuma rezultātus. Tiks veikts animācijas un statiska materiāla salīdzinājums. Tiks izklāstīts aptaujas saturs un viekts rezultātu apkopojums.
Ceturtajā nodaļā tiks aplūkoti potenciālie rīki, ko izmantot praktiskās daļas izstrādei, kā arī to analīze. Vispirms tiks veikts “Maya” rīka salīdzinājums ar izvēlēto rīku. Pēc tam tiks veikts “3Ds Max” salīdzinājumu ar izvēlēto rīku. Un visbeidzot tiks veikts “Cinema 4D” salīdzinājums ar izvēlēto rīku. Beigās tiks apkopoti būtiskākie kritēriji rīka izvēlei, lai izstrādātu praktisko darba daļu.
Piektā nodaļa saturēs animācijai nepieciešamā īsu apskatu, kā arī informāciju, kas attiecās uz animācijas izstrādi. Vispirms tiks aplūkots prototipam nepieciešamais. Pēc tam tiks aplūkotas animācijas prototipa izstrādes būtiskākās detaļas, lai izveidotu animāciju. Nobeigumā tiks arī izklāstīts animācijas posmu saturs.
Darbā: 90 lpp. teksta, 81 attēls, 2 tabulas, 31 literatūras avots. |
| Atslēgas vārdi |
3D animācija, statiski attēli, 2D animācija, apmācāmais, Blender, NPN tranzistors. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
3D animation, static images, 2D animation, learner, Blender, NPN transistor. |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2020 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
08.06.2020 23:35:34 |
