| Studiju veids |
bakalaura akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Enerģētika un elektrotehnika |
| Nosaukums |
Ēku vadības sistēmas un to pielietojums ražošanas kompleksā |
| Nosaukums angļu valodā |
Building Management Systems Application in the Manufacturing Complex |
| Struktūrvienība |
27200 Enerģētikas institūts |
| Darba vadītājs |
Aleksandrs Dolgicers |
| Recenzents |
|
| Anotācija |
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt ēku vadības sistēmas ražošanas uzņēmumiem un izstrādāt priekšlikumus tās integrācijai.
Attīstoties inženieriekārtu sarežģītības un automatizācijas pakāpei arvien biežāk ražošanas ēkas tiek aprīkotas ar ēku automatizācijas sistēmām. Šādas sistēmas veidojas kad vairāko līmeņu hierarhiskas sistēmas. Katrā līmenī atrodas iekārta vai iekārtu kopa, kas atbild par noteikta līmeņa funkciju izpildi. Pirmajā līmenī parasti atrodas inženieriekārta ar savu kontrolieri. Sistēmas drošuma nolūkos jāparedz iespēju iekārtas autonomas darbības iespeju, saglabājot minimālo funkcionalitāti. Otrajā līmenī atrodas iekārta, kas ievāc un apstrādā datus, parasti mūsdienās šo funkciju veic industriāla izpidījuma dators vai programmējams kontrolieris, tomēr, vēlama iespēja komunicēt ar lietotāju saprotamā veidā un kontrolieris ir jāaprīko ar displeju. Savukārt trešajā līmenī atrodas iekārta, kura ar speciālas programmatūras palīdzību veic datu apstrādi lēmumu pieņemšamai, nodrošina komunikāciju objektā vai uzņēmuma mērogā un pat nodrošina optimālas vadības uzdevuma realizāciju. Visbeidzot augstākā līmenī notiek kontroles un vadības operācijas, attistītas sistēmas piedāva arī optimālas vadības stratēģijas izstrādes atbalstu. Šādas sistēmas atvieglo darbu ar lielu daudzumu dažādu inženieriekārtu, kā arī samazina izmaksas par apkalpojošo personālu.
Pētījuma ietvaros tika izstrādāts projekts ēkas automatizācijas sistēmas ieviešanai ražošanas kompleksā. Tika veikti aprēķini, kas ļāva izvēlēties attiecīgās aparatūras un iekārtu daudzumu. Tāpat tika noteikta atsevišķu sistēmu automatizācijas gatavības koeficienta vērtība, kā arī visas sistēmas kopumā automatizācijas gatavības koeficienta vērtība. Saskaņā ar automatizācijas ieviešanas teorētiskajiem aspektiem gatavības koeficienta vērtība nedrīkst būt zemāka par 95% jeb maksimālajai atteikumu varbūtības vērtībai ir jābūt P_Σ≥0.95. Kā tika secināts pētījuma ietvaros, tad kopējās sistēmas automatizācijas atteikuma varbūtības koeficienta vērtība ir P_Σ=0.98. Tādējādi šī bakalaura darba ietvaros projektētā ēku automatizācijas sistēma ir ieviešama ražošanas kompleksā. |
| Atslēgas vārdi |
ēku automatizācijas sistēmas, sensori, PLC, atteikumu biežums, gatavības koeficients. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
ēku automatizācijas sistēmas, sensori, PLC, atteikumu biežums, gatavības koeficients. |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2020 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
31.05.2020 21:28:56 |
