Noslēguma darbu reģistrs
  
Studiju darba apraksts
Studiju veids bakalaura akadēmiskās studijas
Studiju programmas nosaukums Vides zinātne
Nosaukums "Elektriskā transporta attīstības nākotnes iespējas Latvijā līdz 2030. gadam"
Nosaukums angļu valodā "The future potential of electric vehicle deployment in Latvia by 2030"
Struktūrvienība 27000 Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte
Darba vadītājs Vladimirs Kirsanovs
Recenzents Dzintars Jaunzems
Anotācija No Latvijas kopējā energopatēriņa transporta sektors aizņem apmēram trešdaļu. Enerģija, kuru patērē transports galvenokārt tiek ražota nevis no atjaunīgiem energoresursiem (AER), bet no fosilās izcelsmes energoresursiem. Tajā pašā laikā Eiropas Savienības (ES) mērķi ir līdz 2030. gadam sasniegt 14% atjaunīgās enerģijas īpatsvaru transportā. Līdzšinējā prakse rāda, ka plašāka atjaunīgās enerģijas ienākšana transporta sektorā noris lēni. Elektromobilitātes attīstība un ieviešana ir viens no veidiem, kā panākt ES izvirzītos mērķus. Lai veicinātu elektromobilitātes ieviešanu Latvijā, tika aplūkota pašreizējā situācija valstī, tika aplūkoti plānošanas dokumenti un citu valstu pieredze, lai būtu pamats darboties Latvijā. Pēc literatūras analīzes bija noteikti politikas instrumenti, ar kuru palīdzību varētu ieviest elektromobilitāti Latvijā. Tika izstrādāta metodoloģija izmaksu un ieguvumu analīzei dažāda tipa transporta līdzekļiem. Ar šo metodoloģijas palīdzību elektriskie transportlīdzekļi (ETL) tika salīdzināti ar dīzeļa un benzīna auto. Ar izstrādātu metodoloģiju tika analizēti/salīdzināti tādi par auto izmaksām vides, ekonomiskos, sociālos aspektos, pēc tam tika veikta analīze par ETL atsevišķi. Salīdzinot ETL ar benzīna un dīzeļa auto, ir noteikts, ka gan no sociālo aspektu viedokļa, gan no ekonomisko aspektu viedokļa, kā arī no vides aspektu viedokļa izdevīgāks ir ETL. Balstoties uz iegūtiem rezultātiem no izmaksu ieguvumu analīzes, tika izstrādāti un aplūkoti 4 alternatīvi scenāriji elektromobilitātes attīstībai Latvijā. Aplūkojot dažādus politikas instrumentus un piešķirtos atbalsta summas, kā arī pieņemot ETL pieauguma intensitāti tika analizēta šo atbalsta instrumentu ietekme uz ETL skaita pieaugumu, nepieciešamām investīcijām un kopējo naudas bilanci, enerģijas ietaupījumu transporta sektorā, kā arī AER īpatsvara pieaugumu. No visu 4 scenāriju rezultātiem, lielākais ETL skaits līdz 2030. gadam sastāda 18 590 gab, kas sekmētu enerģijas ietaupījumu 20130. gadā 67,3 GWh/gadā, atjaunīgo energoresursu īpatsvars, kurš tika sasniegts ir 11,8%. Vienlaikus ir jāņem vērā ka šīs scenārijs prasa būtiskus naudas investīcijas atbalsta mehānismu realizēšanai. Līdz ar to ir nepieciešams izvērtēt vai ir iespējams veikt šādas investīcijas no valsts puses īstermiņā lai nodrošinātu ieguvumus ilgtermiņā. Pateicoties izstrādātajam modelim ir iespējams izvērtēt arī citus atbalsta instrumentu ekonomisko racionalitāti un ieguvumus, attiecība uz elektromobilitātes attīstību Latvijā, un izvirzīto ES mērķu sasniegšanu.
Atslēgas vārdi AER- atjaunīgi energoresursi ETL- elektriskais transportlīdzeklis IKP- iekšzemes kopprodukts KPFI- Klimata pārmaiņu finanšu instruments SEG- Siltumnīcefekta gazes
Atslēgas vārdi angļu valodā EV- electric vechile, EU- Eropean Union
Valoda lv
Gads 2020
Darba augšupielādes datums un laiks 26.05.2020 12:57:24