| Anotācija |
Pilsētvides apbūvei, kā vietai, kur apmesties cilvēkiem, ir nenoliedzama ietekme uz apkārtējo vidi un tās iedzīvotājiem. Šajā darbā pētīts un aprakstīts cik lielā mērā noziedzība un bailes no noziedzības ietekmē dzīves kvalitāti un sajūtu par drošību, kas ir viena no cilvēku pamatvajadzībām. Esošie dzīvojamie kvartāli Latvijā, vadoties pēc drošu vidi veidojošiem vides dizaina principiem, neveido pilnīgi drošu un kvalitatīvu dzīvojamo ārtelpu. Bakalaura darbā, ar izvirzītajiem drošu vidi veidojošiem principiem, kas palīdz samazināt noziedzības līmeni, analizēta dzīvojamo rajonu ārtelpas kvalitāte. Pētīti ārtelpas vides teritorialitātes, dabiskās novērošanas, pieejamības kontroles, uzturēšanas, apkaimju aktivitāšu atbalsta un mērķa nostiprināšanas kvalitātes rādītāji.
Pētījumā apskatītas un analizētas vairākas Ķengaraga vietas, kurās pēc 2018. gadā novērota lielāka zādzību un laupīšanu koncentrācija kā citviet teritorjā. Pētījumā balstoties uz izvērtēto teritoriju analīzi, iegūti rezultāti, kas raksturo esošo situāciju un pieļautās kļūdas vides uzturēšanā un vides drošības nodrošināšanā.
Pētījuma mērķis: izpētīt noziedzības novēršanas iespējas, izmantojot vides dizainu, nosakot drošu vidi veidojošu principu potenciālu kvalitatīvas ārtelpas nodrošināšanai. Mērķa sasniegšanai izvirzītie darba uzdevumi ietver teorētisko nosacījumu izanalizēšanu par drošu vidi veidojošiem dizaina elementiem, piejamās statistikas analīzi par noziedzības izkliedi pilsētvidē, speciālistu aptaujas.
Rīgas Tehniskās Universitātes, Arhitektūras Fakultātes, 4.kursa studentes Kristīnes Višņevskas bakalaura darbs sastāv no trīs analītiskajām daļām, secinājumiem un pielikumiem. Darba pielikumā pievienota intervija ar Valsts policijas pārstāvi, izmantoto attēlu saraksts un bakalaura darbā izmantoto terminu skaidrojums.
Bakalaura darbs sastāv no 54 lpp, 21 attēla, 2 pielikumiem un 28 izmantojamiem avotiem.
Ķengarags, Vides drošais dizains, Noziedzības novēršana |
