| Anotācija |
ATSLĒGVĀRDI: PILSĒTPLĀNOŠANA, SOCIALOĢIJA, TIRGUS ARHITEKTŪRA, PUBLISKĀ ĀRTELPA.
Bakalaura darba “Tirgus ietekme sociālajā telpā un pilsētas apbūvē” autore ir RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras programmas studente Sintija Pūliņa. Darba mērķis apkopot tirgu ietekmi sabiedrībā un to apbūves veidošanās principus pilsētvidē.
Sabiedriskie tirgi, savulaik, bija pilsētas pārtikas sistēmas galvenā sastāvdaļa, pilsētas sirdis, kurās norisinājās multifunkcionāla darbība un tirgošanās, bet diemžēl, to skaits ievērojami samazinājies un laikam ejot tie mainījuši savu sociālo nozīmi sabiedrībā. Darbā pētītas dažādu cilvēku grupu ietekmes uz publisko ārtelpu tirgus teritorijās, kā arī to izmaiņas sociālpsiholoģiskajā vidē, izvērtējot cilvēku sajūtu procesus tirgus teritorijās. Salīdzināti dažādi seši atšķirīgi Latvijas tirgi, to attīstības vēsturiskie aspekti un veidošanās pamatprincipi, nosakot to uzbūves veidu un sociālo ietekmi. Apkopoti teorētiskie principi mūsdienu tirgu plānošanā, izvērtējot datus par tirgus nozīmi pilsētas apbūvē un publiskajā ārtelpā, to apjoms, tips un novietne, mijiedarbībā ar sabiedrību, lietotāju un tirgotāju.
Bakalaura darbs sastāv no ievada, trijām teorētiskajām daļām un secinājumiem. Pirmajā daļā, tiek apkopota fundamentālā informācija par ārtelpu, uztveres pamatprincipiem un sajūtu procesiem, kas norisinās tirgus teritorijās. Otrajā daļā, izvērsti analizēts, tirgus vides veidošanās pamatprincipi un tirgus vēsturiskā analīze, lai izvērtētu tirgus izzušanas procesus un attīstību. Trešajā daļā, analizēti seši, apsekotie Latvijas tirgi un sabiedrības sajūtu procesi tajos. Apkopotas un analizētas, respondentu aptaujas, kas salīdzinātas ar Eiropas tirgus piemēriem, sniedzot priekšlikumus, turpmākai tirgus arhitektūras un pilsētvides attīstībai. Darba izstrādes laikā, secināta tirgus nozīme sabiedrībai, tirgus attīstības iespējas un to pamatprincipi, kuri nosaka veiksmīga tirgus izveidi.
Bakalaura darbs sastāv no 55 lapaspusēm, 33 ilustrācijām, 1 tabulas un 5 pielikumiem. Darba izstādes laikā tika izmantoti 39 informācijas avoti, kā arī veikta viena aptauja. |
