| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana |
| Nosaukums |
Pilsētas plānošanas ietekme uz nekustamā īpašuma attīstību Baltijas valstīs |
| Nosaukums angļu valodā |
Influence of city planning on real estate development in the Baltic States |
| Struktūrvienība |
22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte |
| Darba vadītājs |
Linda Kauškale |
| Recenzents |
Gita Actiņa |
| Anotācija |
Lai arī mūsdienu pasaule paātrina pasaules valstu savstarpējo mijiedarbību globalizācijas kontekstā, pasaules iedzīvotāju skaita dubultošanās pēdējos 50 gados un ierobežoto resursu turpmāka samazināšana padara plānošanas koncepciju vajadzīgu ilgtspējīgai attīstībai. Apsverot ekonomikas, sabiedrības un vides jēdzienus, tiek secināts, ka ekonomika, sociālā dzīve un vide jāplāno tā, lai dzīvotu plānveidīgi. Pētījuma mērķis ir analizēt pilsētplānošanas ietekmi gan uz mājokļu nekustamā īpašuma tirgus attīstību, gan uz nekustamajiem īpašumiem Rīgā, Daugavpilī, Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Šauļos, Tallinā un Tartu. Pētījumā tiek izmantotas analīzes un sintēzes, abstrakcijas un konkretizācijas, salīdzināšana, korelācija un vidējo un relatīvo vērtību grupēšana, novērošana un loģiskā dedukcija, apkopošana, secinājumu izdarīšana un piedāvājuma metodes.
Analītiskajā daļā, izmantojot deduktīvo metodi, tiek analizēti gan Latvijas, Lietuvas un Igaunijas galvenie sociālekonomiskie rādītāji, gan Baltijas pilsētu pilsētu attīstības procesi, ņemot vērā vēsturisko fonu. Teorētiskajā daļā, definējot atbilstošās koncepcijas, ir aprakstīta korelācija starp lēmumu pieņemšanas mehānismiem un pilsētplānošanu un apstrādāti Baltijas valstu plānošanas instrumenti. Praktiskajā daļā tiek salīdzinātas nekustamā īpašuma cenas un attiecīgie statistikas dati gan Baltijas valstīs, gan astoņu Baltijas pilsētu apdzīvotās vietās. Turklāt, lai pārbaudītu hipotēzi, pilsētas teritorijas tiek zonētas un atkarībā no nepieciešamo datu esamības tiek mēģināts izmērīt, kā plānotās apmetnēs tiek noteiktas cenas. Citos aspektos redzams, ka “tipisko” masu māju dēļ, kas pilsētplānošanas kontekstā šajās apdzīvotajās vietās tika uzceltas kopš 1950. gadu otrās puses, ir līdzīgas īpašības, tās ir kļuvušas izmērāmas un salīdzināmas. Galu galā var teikt, ka tas, ka drīzumā tiks pabeigti šo mājokļu ekonomiskie dzīves cikli, ļauj attīstīt gan atsevišķus nekustamos īpašumus, gan visu nekustamā īpašuma tirgu. Jāatzīmē arī, ka tiek minētas arī prasības pārvarēt pētījumā radušos ierobežojumus.
Maģistra darbs ir individuāls zinātnisks pētījums. Tas ir uzrakstīts angļu valodā. Maģistra darbs sastāv no ievada; analītiskā daļa, teorētiskā daļa un praktiskā daļa ar to 11 nodaļām un 30 apakšnodaļām; secinājumi un priekšlikumi; un atsauču saraksts. Maģistra darbā ir 26 tabulas un 17 attēli. Maģistra darba apjoms ir 125 lappuses, ieskaitot atsauču sarakstu uz 18 lappusēm un izņemot 25 pielikumus uz 25 lappusēm. Pētījuma ietvaros ir izmantoti 235 atsauces avoti, ieskaitot arī statistiskos datus. |
| Atslēgas vārdi |
pilsēta, pilsētas plānošana, pilsētplānošana, vispārējā plānošana, pilsētas attīstība, nekustamais īpašums, nekustamā īpašuma tirgus, nekustamā īpašuma objekti, nekustamā īpašuma attīstība, Baltijas valstis, Latvija, Lietuva, Igaunija |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
city, city planning, urban planning, comprehensive planning, urban development, real estate, real estate market, real estate objects, real estate development, Baltic States, Latvia, Lithuania, Estonia |
| Valoda |
eng |
| Gads |
2019 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
28.12.2019 21:17:11 |
