| Anotācija |
Maģistra darba tēma ir „Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas koncepcija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās”. Tēma ir aktuāla, jo Latvijā ēku sektorā tiek patērēts ap 40% no kopējās enerģijas bilances, bet mājsaimniecību sektors, tajā skaitā arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ir lielākais galapatērētājs, kas aptuveni patērē 30 - 40% no kopējā enerģijas galapatēriņa un tieši ēku sektorā ir novērojams liels energotaupības potenciāls – efektīvi īstenotu energoefektivitātes pasākumu rezultātā ir iespējams ietaupīt ap 30 - 70 % enerģijas.
Maģistra darbs sastāv no ievada, pamatdaļas, kas sastāv no trijām nodaļām – analītiskās daļas, teorētiskās daļas un praktiskās daļas, secinājumiem un priekšlikumiem.
Analītiskajā nodaļā ir apskatīta Eiropas enerģētikas politika un tās pamatnostādnes, izanalizēta ilgtspējīgas enerģētikas attīstības iespējas Latvijā, izvērtēti pašvaldību uzdevumi Eiropas enerģētikas politikas ieviešanā, kā arī apskatīti siltuma zudumi un to noteikšanas pamatprincipi. Teorētiskajā nodaļā ir izanalizēts ēku energoefektivitātes jēdziens un nozīme dzīvojamo māju pārvaldīšanā, vispārīgi raksturoti Latvijā īstenotie energoefektivitātes veicināšanas projekti, noteikti kritēriji ēku energoefektivitātes novērtēšanai ēku būvniecībā un atjaunošanā, kā arī apskatīti energoefektivitātes labas prakses piemēri dzīvojamās mājās. Praktiskajā daļā ir izstrādāts daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanas plāns un noskaidrota iedzīvotāju izpratne par energoefektivitātes nepieciešamību dzīvojamās mājās. Maģistra darba noslēgumā ir izdarīti secinājumi un izvirzīti priekšlikumi par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes veicināšanas procesu.
Maģistra darba galvenie rezultāti parāda, ka galvenie problēmjautājumi pašvaldībās ir atšķirīgie siltumenerģijas tarifi starp apdzīvotajām vietām novada teritorijās, kurināmā patēriņa un siltumenerģijas patēriņa uzskaites trūkums un pusapdzīvotu daudzdzīvokļu ēku esamības pašvaldībās. Lielākajai daļai ēku Latvijā ir augsts enerģijas patēriņš un tām ir būtiski zemākas siltumtehniskās īpašības salīdzinājumā ar pēdējos gados būvētām dzīvojamām mājām. Galvenie faktori, kas traucē īstenot efektīvu energoefektivitātes procesu dzīvojamās mājās, ir energoaudita trūkums par mājas energoefektivitāti (73.5%), dzīvokļu īpašnieku bezatbildība (36.5%), iepriekšējā pārvaldnieka nolaidība (17.5%), pārvaldnieka neiesaistīšanās (9.5%) un finanšu resursu trūkums (3.5%). Galvenie risinājumi ir saistāmi ar papildus motivējošu pasākumu ieviešanu, lai veicinātu dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanos.
Maģistra darba apjoms ir 90 lappuses, tas satur 2 attēlus un 3 tabulas, tajā ir izmantoti 42 literatūras un informācijas avoti. Maģistra darbam ir pievienots 41 pielikums. |
