| Anotācija |
Maģistra darbā tiek pētīts kultūras plānošanas metožu ietvars Bolderājas un Daugavgrīvas apkaimju kontekstā. Tas sastāv no kultūras plānošanas, reindustrializācijas un radošas pilsētas metožu kopas, kuru mērķis caur kultūras prizmu veicināt apkaimju attīstību. Kultūras plānošana ir ne tikai kultūras vairošana radot telpu, kurā dominē māksla, vai citi kultūras pasākumi, bet arī iedzīvotāju iesaistīšana plānošanas procesā, analizējot vēlmes un vajadzības. Process kļūst kulturāls, nevis politisks, tādējādi cilvēki no visu nozaru spektra var apvienoties ar kopīgu mērķi – radīt labāku dzīves telpu. Radošā pilsēta ir pilsēta, kurā pastāvīgi tiek veikti pasākumi, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, piesaistītu investīcijas un uzņēmumus un to popularizētu kā magnētu kvalificētam darbaspēkam, tūristiem un pasākumu organizētājiem. Radošās šķiras kodols ir cilvēki, kas nodarbojas ar zinātni, inženierzinātni, dizainu, izglītību, mākslu, mūziku un izklaidi, kuru ekonomiskā funkcija ir radīt jaunas idejas, jaunas tehnoloģijas un jaunu radošo saturu. Vietas reindustrializācija liek mums atkārtoti apskatīt novārtā atstātās rūpnieciskās darbības un uzdot jautājumu- kā tās varētu būt saistītas ar citām pilsētas aktivitātēm? Uzņēmumi gūst labumu no dažādu un līdzīgu nozaru līdzāspastāvēšanas, tādējādi koordinējot pilsētas aktivitātes starp organizācijām un citiem ekonomikas dalībniekiem. Mūsdienās dzīves līmenis Bolderājā un Daugavgrīvā ir pasliktinājies un vietas unikalitāte diemžēl netiek izmantota. Autore pētījuma ietvaros apkopo galvenās apkaimju vērtības, resursus un izaicinājumus, analizē iedzīvotāju vajadzības un izvirza priekšlikumu ar vadlīnijām Bolderājas un Daugavgrīvas apkaimju attīstībai.
Pētījuma izstrādes gaitā izmantotas Bolderājas un Daugavgrīvas vizuāli telpiskā un grafoanalītiska izpēte, pilsētas plānošanas dokumentācijas, likumdošanas un aktuālo politikas stratēģiju salīdzinošā analīze, teritorijas ģeogrāfijas, demogrāfijas un infrastruktūras rādītāju statistiskā analīze, kā arī analītiskā un empīriskā metode (dažādu profesijas pārstāvju intervija).
Darbs rakstīts latviešu valodā; lappušu skaits – 82. Darbā izmantoti 42 informācijas avoti, iekļauti 40 attēli. |
