| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Arhitektūra |
| Nosaukums |
Ēkas dzīves cikla analīze arhitektūras projektēšanā |
| Nosaukums angļu valodā |
Assessment of Building Life Cycle in Architectural Design |
| Struktūrvienība |
26000 Arhitektūras fakultāte |
| Darba vadītājs |
Edgars Bondars |
| Recenzents |
Lekt. D. Zemešs |
| Anotācija |
Pēdējos gados pasauli aizvien vairāk ietekmē klimata izmaiņas. Sekas noteiktās teritorijās ir temperatūras pazemināšanās, sniega segas noturības novirzes, nokrišņu daudzuma izmaiņas, jūru un okeānu līmeņa paaugstināšanās, krasta joslas erozija un mitrzemju pārplūšana. Pēdējo 100 gadu laikā vidējā globālā temperatūra ir pieaugusi par 0,6–0,9 grādiem pēc Celsija. Būvindustrijas nozarei ir raksturīga ļoti liela materiālu ietilpība. Ar to saistīta būtiska daļa no visiem planētas vides resursiem, t. sk.: 40 % kopējā enerģijas patēriņa; 30 % CO2 izmešu; 25 % koksnes izejmateriālu; 16 % kopējā ūdens patēriņa; 40 % radītā atkritumu daudzuma. Katru gadu liela daļa (60 %) no pasaules izejmateriāliem tiek pārvērsti būvniecībā izmantojamos materiālos un izstrādājumos. Būvniecībā izmantoto materiālu izvēlei ir būtiska nozīme. Lai spētu objektīvi novērtēt materiālu ietekmi uz vidi, veic dzīves cikla analīzi. Ar dzīves cikla analīzes rīku palīdzību var pētīt, kā ēkas un ar tām saistītie procesi ietekmē vidi, sākot no izejvielu ieguves līdz pat brīdim, kad tās tiek pārvērstas būvniecības atkritumos vai pārstrādātas. Neskatoties uz dzīves cikla analīzes lietderīgumu, arhitektūrā tā reti tiek izmantota. Pētījuma mērķis ir noskaidrot dzīves cikla analīzes metodoloģijas atbilstību un potenciālu arhitektūras projektēšanas procesā.
Darba pirmajā nodaļā pētītas dzīves cikla analīzes teorētiskās pamatnostādnes. Dots visaptverošs terminoloģijas un metodoloģijas skaidrojums, aprakstīti ekoloģiskās ietekmes indikatori un apskatīta dzīves cikla analīzes loma vairākos būvniecības līmeņos. Otrā nodaļa veltīta ēku dzīves cikla analīzei. Tajā ietilpst ēkas dzīves cikla posmu izklāsts, prasības un izaicinājumi lietošanā, normatīvā bāze un loma ilgtspējības vērtēšanas sistēmās. Trešajā nodaļā pētīta dzīves cikla analīzes specifika arhitektūras projektēšanā. Aprakstīti galvenie apsvērumi, analīzes procesa soļi un analizēti dažādu rīku veidi. Nobeigumā doti praktiski piemēri un sniegtas vadlīnijas dzīves cikla analīzes integrēšanai arhitektūras projektēšanā. |
| Atslēgas vārdi |
dzīves cikla analīze, aprites cikla analīze, dzīves cikla novērtējums, aprites cikla novērtējums, ilgtspējīga arhitektūra, materiālu ekoloģiskums |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
life-cycle analysis, life-cycle assessment, sustainable architecture, material ecology |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2019 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
08.12.2019 19:32:32 |
