Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
Studiju programmas nosaukums |
Medicīnas inženierija un fizika |
Nosaukums |
Latvijas hemodialīzes pacientu hidratācijas stāvokļa novērtējums attiecībā pret Eiropas hemodialīzes pacientu hidratācijas stāvokli |
Nosaukums angļu valodā |
Comparison of Latvia haemodialysis patient hydration status against European haemodialysis patient hydration status |
Struktūrvienība |
31000 Būvniecības un mašīnzinību fakultāte |
Darba vadītājs |
Ieva Markoviča |
Recenzents |
Vineta Zemīte, docente, RTU |
Anotācija |
Dialīzes pacientu hidratācija ir nozīmīgs pacienta dzīvildzes un dzīves kvalitāti ietekmējošs faktors. Šī darba mērķis ir salīdzināt Latvijas un Eiropas hemodialīzes pacientu hidratācijas stāvokļus un sniegt vērtējumus par to atšķirību.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika veikta: pētījumu, kuros minēta Eiropas hemodialīzes pacientu hidratācija, atlase; Latvijas hemodialīzes pacientu hidratācijas stāvokļa novērtēšana un rezultātu analīze; Latvijas nefrologu aptauja par ikdienā lietojamām metodēm un iegūto datu apstrāde; salīdzināti Latvijas nefrologu un Bioimpedances spektrometrijas iekārtas (BIS) hidratācijas stāvokļa vērtējumi; veikta Latvijas un Eiropas hemodialīzes pacientu hidratācijas stāvokļa salīdzinājums un analīze. Tika izstrādātas rekomendācijas un vērtējums par BIS iekārtas lietošanu Latvijas hemodialīzes tehnoloģijā.
Veikti 310 BIS mērījumi, 104 pacientiem, trīs Latvijas hemodialīzes nodaļās. Iegūtie rezultāti liecina, ka Latvijas hemodialīzes pacientu hidratācijas stāvoklis PIRMS dialīzes ir labāks (pārhidratētu skaits 38% ) nekā Eiropā (pārhidratētu skaits 46%), savukārt PĒC dialīzes ir sliktāks (pamatojoties uz ultrafiltrācijas daudzumu atšķirību un veicot vizuālo datu novērtējumu - Eiropā ir mazāk dehidratētu pacientu). Izpētīts, ka Latvijā PĒC dialīzes ir stipri dehidratēti pacienti ar paaugstinātu ķermeņa masas indeksu (ĶMI virs 34 kg/m2) un paaugstinātu taukaudu indeksu (TAI virs 20,5 kg/m2).
Latvijā PIRMS dialīzes ir normohidratēti (novirze no sausā svara -1…+2,5 litri) 60%, pārhidratēti 38% un dehidratēti 2 % pacientu ar vidējo hidratācijas stāvokli +2,24 ±2,19 litri. Latvijā PĒC dialīzes ir normohidratēti 52% , pārhidratēti 13% un dehidratēti 35 % pacientu ar vidējo hidratācijas stāvokli 0,00±2,27 litri.
Kopā darbs ir 116 lapaspušu garš, no kurām 8 lapaspuses ir pielikumi. Darbā ir 17 nodaļas, 4 pielikumi, 45 attēli, 30 tabula un 3 formulas. |
Atslēgas vārdi |
Hemodialīze, dialīze, bioimpedance, spektrometrija, hidratācija, sausais svars, pārhidratācija, dehidratācija, pacients, Latvijas, Eiropas, Nefrologs, Latvijas nefrologu asociācija, Hroniska nieru slimība, Mazspēja, aizstāterapija, terminālā |
Atslēgas vārdi angļu valodā |
Hemodialysis, dialysis, bioimpedance, spectrometer, hydration, dry weight, overhydration, dehydration, fluid overload, patient, Latvian, Europe, Latvian Nephrology Association; Nephrology, hydratation, ESRD, CKD, End, Stage Renal Disease, Chronical Kidney, terminal |
Valoda |
lv |
Gads |
2019 |
Darba augšupielādes datums un laiks |
03.06.2019 01:32:59 |