| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija |
| Nosaukums |
"Stikla šķiedras izgāztuvju izskalojuma attīrīšanas tehnoloģijas" |
| Nosaukums angļu valodā |
"Technologies for treatment of fiberglass landfills leachate" |
| Struktūrvienība |
31000 Būvniecības un mašīnzinību fakultāte |
| Darba vadītājs |
Kristīna Tihomirova |
| Recenzents |
Marta Zemīte |
| Anotācija |
Lauras Siliņas “Stikla šķiedras izgāztuvju izskalojuma attīrīšanas tehnoloģijas” maģistra darbs – Rīga, RTU, Būvniecības inženierzinātņu fakultāte, 2019.
Stikla šķiedras izgāztuvju izskalojums satur dažādas ķīmiskās vielas, kas lielās koncentrācijās ir kaitīgas apkārtējai videi, tāpēc izskalojumu, pirms nokļūšanas dabā, nepieciešams attīrīt. Bieži izskalojuma attīrīšanai tiek izmantotas membrānu tehnoloģijas, tomēr stikla šķiedras izgāztuvju izskalojumā ir vielas, kas rada mehānisku membrānu aizsērēšanu, tāpēc membrānu tehnoloģiju ekspluatācija ir dārga.
Darba mērķis bija, veicot laboratorijas eksperimentus, izstrādāt kompleksu risinājumu stikla šķiedras izgāztuvju izskalojuma attīrīšanai, padarot attīrīšanas procesu efektīvāku. Maģistra darbā tika izvirzīta hipotēze – izstrādātais tehniskais risinājums izskalojuma attīrīšanai spēs attīrīt vismaz 50% no kopējā piesārņojuma.
Darbā tika veikti laboratorijas eksperimenti ar mākslīgi pagatavotu izskalojuma šķīdumu. Lai izdalītu piesārņojumu tika veikti koagulācijas testi ar trīs koagulantiem (alumīnija sulfātu (Al2(SO4)3), dzelzs hlorīdu (FeCl3) un bentonītu), kā arī sorbcijas eksperimenti ar četriem dažādiem sorbentiem (sienu, aktīvo ogli, antracītu un zeolītu). Eksperimentu efektivitāte tika noteikta pēc duļķainības, organisko vielu koncentrācijas, Z–potenciāla un elementu izdalīšanās.
Rezultāti parādīja, ka izskalojuma attīrīšanai līdz pieļaujamajām normām, ir jāpielieto gan koagulācija, gan sorbcija. Tika secināts, ka labākais koagulants stikla šķiedras izskalojuma attīrīšanai ir 3% bentonīts un efektīvākais sorbents ir aktīvā ogle.
Maģistra darbs sastāv no 60 lappusēm, kurās ietverti 27 attēli, 14 tabulas un 8 pielikumi. Darbā izmantots 46 literatūras avots.
Atslēgvārdi: stikla šķiedras izgāztuve, izskalojuma apsaimniekošana, koagulācija, Jar tests, membrānu tehnoloģija, Z-potenciāls, sorbcija. |
| Atslēgas vārdi |
stikla šķiedras izgāztuve, izskalojuma apsaimniekošana, koagulācija, Jar tests, membrānu tehnoloģija, Z-potenciāls, sorbcija |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
fiberglass landfill, leachate treatment, coagulation, Jar test, membrane technologies, Z-potencial, sorption |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2019 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
27.05.2019 18:15:30 |
