| Anotācija |
Pasaulē daudz tiek runāts par Jaunā urbānisma idejām, kur tiek akcentēta augstas kvalitātes gājēju infrastruktūra. Arī Rīga savā attīstības plānā līdz 2030. gadam uzstādījusi nosacījumus kļūt par ilgtspējīgu metropoli, kur Pilsētas transporta infrastruktūra atbilst vispārpieņemtai hierarhijai: gājējs – velobraucējs – sabiedriskais transports – privātais autotransports. Pilsētas ielām ir jābūt ne tikai drošām un ērtām gājējiem, bet arī caurstaigājamām. Attīstītāji bieži sastopas ar teritoriju pieejamības un savienojumu problēmām, ko grūti atrisināt esošajā pilsētvidē.
Bakalaura darba mērķis bija izpētīt problēmas, kas ir saistītas ar pilsētvides pieejamību gājējiem Rīgā un citur pasaulē, kā arī, balstoties uz gājēju mobilitātes risinājumu analīzi pasaulē, novērtēt iespējamību adaptēt tos Rīgas problemātiskajām zonām. Darbs sastāv no trim nodaļām. Pirmajā nodaļā tika novērtēta gājēju loma pilsētvidē un analizēti galvenie faktori, kas apgrūtina gājēja komfortu. Otrajā nodaļā tika analizētas un apkopotas pilsētvides pieejamības un mobilitātes problēmas un risinājumi. Trešajā nodaļā tika izpētītas problēmas, kuras ir saistītas ar pilsētvides nepieejamību gājējiem atsevišķās Rīgas teritorijās.
Rezultātā tika secināts, ka problemātiskākās zonas Rīgā ir saistītas ar veco dzelzceļa līniju un attīstītu auto satiksmi. Gājējus ierobežo tāda veca pilsētas satiksmes infrastruktūra kā virszemes un pazemes tuneļi. Pilsētas plānā trūkst gājēju pāreju, un gājēju maršruti nav savienoti. Daudz kur ir šauras ietves un ielas atduras pret necaurejamām vietām. Tās vietas tika apkopotas, kā arī tika veikta aptauja, lai uzzinātu Rīgas iedzīvotāju viedokli par pārvietošanos pa pilsētu ar kājām un konkrēti pa tiltiem, gājēju pārejām, pazemes un virszemes tuneļiem. Iegūtās atziņas tika pielietotas lai piedāvātu risinājumus dažām gājēju problemātiskām vietām Rīgā, kā arī lai izstrādātu projekta priekšlikumu – Daudzfunkcionālas dzīvojamās vides attīstības projekts Rīgā, Zunda kanāla krastos, posmā starp Ūdens ielu un Krišjāņa Valdemāra ielu.
Bakalaura darbs sastāv no 55 lappusēm, ieskaitot 25 attēlus un 2 pielikumus. Bakalaura darbā tika izmantoti 24 informācijas avoti. Darba atslēgas vārdi ir: pilsētvides pieejamība gājējiem, gājēju mobilitāte, caurstaigājamība. |
