| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana |
| Nosaukums |
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas iespējas pēc 2023.gada bez struktūrfondu atbalsta |
| Nosaukums angļu valodā |
Opportunities of renovation multiapartment buildings after 2023 without supports of the ES Structural Funds |
| Struktūrvienība |
22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte |
| Darba vadītājs |
Ineta Geipele |
| Recenzents |
Iveta Puķīte |
| Anotācija |
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanai nepieciešama ilgtermiņa stratēģija, jau pierādījies, ka ēku atjaunošanas aktivitāte ir cieši saistīta ar valsts iesaisti un aktivitāti ar grantu programmas darbībām. Svarīgi ir izprast esošā plānošanas perioda, līdz 2023.gadam, stiprās un vājās puses un nākotnes tendences valsts atbalstam daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanā, papildus finansējuma piesaistes iespējām, pielietojamo tehnoloģiju un materiālu izvēlē.
Pētījumā tiek izmantoti dati no LIAA realizētās daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas programmas, kas tika realizēta laika periodā līdz 2013.gadam kā arī AS Attīstības finanšu institūcijas Altum progresa dati par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanu uz 15.10.2018.
Pētījumā svarīgi ir saprast galvenās tendences un raksturlielumus enerģijas patēriņam pirms un pēc ēku atjaunošanas, jāsaprot mainīgās tirgus tendences un normatīvo aktu prasību izmaiņas, kas tieši ietekmē tehnoloģiju un materiālu izvēli, līdz ar to arī mainīgās izmaksas par ēku atjaunošanu.
Papildus pētījumā tiek modelētas ilgtermiņa, nākotnes energoefektivitātes tendences pēc 2023.gada, izvērtējot dažādus scenārijus, kur tiek ņemtas vērā gan Latvijas uzņemtās saistības un mērķi energoefektivitātes jomā, gan pielietoto tehnoloģiju un materiālu energoefektivitātes rādītāji, gan dažādā finansējuma iespējas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanai.
Svarīgi saprast kādi varētu būt instrumenti iedzīvotāju izpratnes veidošanai par labu mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai kā arī to kādi varētu būt veiksmīgākie finanšu palīdzības vai motivāciju veidojošie noteikumi, kas stimulētu pieņemt lēmumu par labu ēku atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās.
Tiek pētīts esošās programmas plusi un mīnusi vērtējot to no praktiskās puses, kā tieši darbojas AS Altum DME programmas procesi, izvērtējot projektus gan no tehniskās dokumentācijas sagatavošanas posma, gan projekta būvniecības un sasniegtiem rezultātiem. Jāsaprot vai esošā sistēma daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atbalsta programma būtu piemērojama arī nākotnē, tiek izskatīti iespējamie varianti.
Maģistra darba apjoms sastāv no 92 lapām. Tās veido ievads, 3 nodaļas, secinājumi un priekšlikumi.
Maģistra darbā ir 16 tabulas, 22 attēli, izmantoti 32 literatūras avoti. |
| Atslēgas vārdi |
Energoefektivitāte, daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltināšana, grantu atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltināšanā, Altum |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Energy efficiency, multi-apartment residential buildings, insulation of multi-apartment residential buildings, grant for renovation of multi-apartment residential buildings, Altum |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2019 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
03.01.2019 09:29:29 |
