| Anotācija |
Nodokļu sistēmas administrēšana ir viena no valsts pārvaldes iestāžu funkcijām, kura atrodas sabiedrības un privāto interešu pretrunu galapunktā. Sabiedrība, kuru pārstāv valsts iestādes, ir neapmierināta ar to, ka nodokļu iemaksas ir nepilnīgas, kas ir kavējošais apstāklis budžeta ieņēmumu papildināšanas funkcijas un ekonomisko attiecību regulēšanas funkcijas izpildē. Valsts pārvaldes iestāžu darbība tiek vērtēta atkarībā no tā, vai tiek izpildīta noteikta funkcija. Fiziskās personas un uzņēmumi, savukārt, kritizē nodokļu sistēmu par nepārmērīgu slogu. Rezultātā valsts mēģina palielināt iekasējamo nodokļu apjomus, kas pastiprina nodokļu maksātāju tieksmi izvairīties no to nomaksas. Uzņēmumi izveido jaunas izvairīšanas no nodokļu saistību izpildes shēmas, kā atbildes reakcija no valsts puses tiek piemērots stingrāks nodokļu režīms, pastiprinot nodokļu kontroli.
Nodokļu administrēšanas trūkumi noved pie nodokļu ieņēmumu samazinājuma, tādējādi ietekmējot valdības spēju īstenot tās politiku un programmas, lai nodrošinātu valsts finansēto pakalpojumu sniegšanu. Nepieciešamība pēc institūcijas, kura īstenos nodokļu administrēšanas funkciju ir radusies līdz ar nodokļu sistēmas izveidošanos. Nodokļu administrēšanā ir svarīgi nodrošināt nosprausto mērķu izpildi. Viena no iespējām pārbaudīt cik efektīvi tiek administrēta nodokļu sistēma ir veikt nodokļu administrēšanas snieguma novērtējumu, kas tika īstenots vairākos nodokļu jautājumiem veltītos pētījumos.
Ir izstrādāta virkne pētījumu, kuru pamatā ir nodokļu administrēšanas efektīvitātes analīze vai novertēšana, izmantojot kvatītatīvo un kvalītatīvo rādītāju modeļus. Zinātniskos pētījumos ir izstrādāti kvantītatīvie un kvalitatīvie nodokļu administrēšanas efektīvitātes novērtēšānas rādītāji, kuri darbojas pārsvarā teorētiskā nodokļu administrēšanas modelī. Pārējo rādītāju aprēķinu rezultātu pareizību ir jāpārbauda to darbībā praksē. Izpētot zinātnisko literatūru par nodokļu jautājumiem, tika secināts, ka pastāv pētnieciskās darbības lauks nodokļu administrēšanas problēmu un to risinājumu scenāriju stratēģijas izstrādes jomā. Turklāt neskatoties uz daudzajiem nodokļu administrēšanas, nodokļu politikas un nodokļu sistēmas izpētei veltītajiem zinātniskajiem darbiem, pilnībā nodokļu administrēšanas problēmas joprojām vēl nav atrisinātas. Piemēram, nav vienotas pieejas zinātniskā literatūrā attiecībā uz nodokļu administrēšanas jēdzienu un nodokļu administrēšanas efektīvitātes kritēriju noteikšanu, nav izstrādāti vienoti nodokļu administrēšanas principi, kurus varētu izmantot visās pasaulēs valstīs, īstenojot nodokļu administrēšanas funkcijas. Paliek neatbildēti vairāki jautājumi, kas liecina par to, ka nodokļu administrēšanas problēmu izpēte ir jāturpina un jāmeklē risinājumi, kuri darbotos mainīgajā nodokļu administrēšanas vidē. Jāatzīmē, ka pētāmā temata aktuālitātes kontekstā ir svarīgi pilnveidot nodokļu administrēšanu ar mērķi veicināt ekonomisko attiecību regulēšanas un budžeta ieņēmumu palielināšanas funkciju izpildi.
Pētījuma problēmatikas kontekstā darba mērķis ir paaugstināt nodokļu administrēšanas efektīvitāti.
Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi:
-izpētīt zinātnisko literatūru par nodokļu administrēšanu, tas principiem un vidi;
-veikt PVN sistēmas analīzi;
-veikt PVN administrēšanas efektīvitātes novērtēšanas pieeju analīzi;
-izstrādāt PVN administrēšanas problēmu klasifikāciju;
-izstrādāt PVN administrēšanas problēmu analīzes metodoloģiju;
-saskaņā ar izstrādāto problēmu analīzes metodoloģiju veikt PVN administrēšanas problēmu izpēti Latvijā;
-izstrādāt priekšlikumus PVN administrēšanas attīstībai.
Pētījuma objekts ir nodokļu sistēma Latvijā. Pētījuma priekšmets ir nodokļu administrēšana. |
