| Anotācija |
Darba mērķis ir, izmantojot datu iegūšanas pieejas, noteikt piemērotākos krājumu apjomus noliktavā, izmantojot vēsturiskus kārtridžu patēriņu datus par sešpadsmit mēnešiem un attiecīgās iekārtas raksturojošos parametrus, tādā veidā izveidojot modeli, ar kura palīdzību tiek noteikti krājuma apjomi pilnīgi jaunai iekārtai, balstoties tikai uz tās raksturojošiem parametriem.
Šo jauno iekārtu krājumi tika noteikti, izmantojot šīs iekārtas raksturojošos parametrus: drukas iekārtas formāts, funkcionalitāte, izmaksas u.c., tādā veidā nepārtraucot klientu iekārtu darbību, neradot zaudējumus klientam, kā arī radot uzticību uzņēmumam.
Tika izanalizēta literatūra par krājumu vadības metodēm, bet rīcībā bija dati tikai par izlietoto izejmateriālu skaitu, tādēļ parastās krājumu vadības metodes nebija iespējams pielietot, kā rezultātā tika iepazīti datu iegūšanas algoritmi un to pielietojums.
Praktiskais darbs tika sadalīts divās daļās, kur pirmajā daļā, izmantojot datu kopu par izlietotajiem izejmateriāliem, lietojot klasterizāciju ar k-vidējo sadalošo un hierarhisko aglomeratīvo algoritmiem, tika noteikta laika rindu piederība kādam no klasteriem. Pēc tam iegūtie klasteri kā jauns atribūts “Klase”, tika pievienots iekārtu raksturojošo parametru datu kopai, ar kuru tika veikta klasifikācija lietojot C4.5 algoritmu.
Klasifikācijas rezultātā tika iegūts lēmumu koks, ar kura palīdzību ir iespējams pēc iekārtu raksturlielumiem, noteikt, kurai klasei pieder analizējamā iekārta, kas norāda uz to kādi būs šīs iekārtas iespējamie krājumi noliktavā.
Darba apjoms – 68 lpp., 11 tabulas, 45 attēli, 12 formulas un 3 pielikumi. |
