Noslēguma darbu reģistrs
  
Studiju darba apraksts
Studiju veids maģistra profesionālās studijas
Studiju programmas nosaukums Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija
Nosaukums “Patogēno mikroorganismu inaktivācijas kinētika notekūdeņu dūņās anaerobajā apstrādē”
Nosaukums angļu valodā "Inactivation kinetics of pathogenic microorganisms in sewage sludge during anaerobic treatment”
Struktūrvienība 31000 Būvniecības un mašīnzinību fakultāte
Darba vadītājs Linda Mežule
Recenzents Kamila Gruškeviča
Anotācija Notekūdeņu dūņu izmantošana lauksaimniecībā ir nozīmīgs utilizācijas veids, to nepieciešams kontrolēt, lai iegūtu labumu lauksaimnieciskai mēslošanai ar dūņām, aizsargājot cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi kopumā. Latvijas Republikas Ministru kabineta ( MK) noteikumos Nr.362 „Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli” 2016.gada janvārī ierosināti grozījumi, kuri cita starpā nosaka stingrākas prasības lauksaimniecībā izmantojamo notekūdeņu dūņu kvalitātei, nosakot ierobežojumus patogēno mikroorganismu skaitam notekūdeņu dūņās, pēc to apstrādes un pirms iestrādes lauksaimniecībā izmantojamā augsnē, kā mēslošanas materiālu. Patogēno mikroorganismu koncentrācijas atbilstības līmeņa sasniegšanu utilizējamās dūņās apgrūtina tas, ka dūņu apstrādes stadijas ir nekontrolējamas un nav paredzams Escherichia coli (E. coli) pieauguma vai samazinājuma rezultāts, kas kalpo kā svarīgs rādītājs patogēno mikroorganismu klātbūtnes riskam. Pamatā visi pētījumi, kuri ir veikti, lai kontrolētu patogēno mikroorganismu klātbūtni tajos ir veltīti dūņu dezinfekcijas jautājumiem, bet tikai nedaudzi pētījumi attiecas uz iespēju samazināt E. coli pašās dūņās to apstrādes vai veidošanās stadijās, konkrēti, dotajā pētījumā –mezofīlajā anaerobajā fermentācijas procesā, bet arī tajos nav skaidri definētas procesa robežvērtības un procesu ietekmējošie faktori. Apkopojot literatūrā sastopamos teorētiskos un eksperimentālos datus, ir izvirzīta darba tēze: Izmantojot metāna raudzēšanas tvertņu darbības regulēšanas iespējas, ir iespējams efektīgi veikt notekūdeņu dūņu anaerobo pārstrādi, un iegūt pietiekamu patogēno mikroorganismu koncentrācijas logaritmisko samazinājumu. Tika izstrādāta pētīšanas metode un veikts eksperiments- slēgtos traukos tika modelēts anaerobās apstrādes process, izmantojot apstrādes laiku un temperatūru piedāvātajās robežās ar mērķi salīdzināt labāko iespējamo Escherichia coli samazinājuma intensitāti. Darbā tika atrastas darbības parametru korelācijas līknes un izstrādāta alternatīva procedūra notekūdeņu dūņu anaerobās apstrādes procesa monitoringa metodei, nodrošinot korelāciju starp indikatoru mikroorganismu Escherichia coli logaritmisko mērķa lieluma sasniegšanu un procesa fizikāli ķīmiskajiem parametriem-ĶSP, pH, ORP, temperatūru un laiku. Iegūtie rezultāti parādīja, ka organiskās pārslodzes mazināšanai un higienizācijas efekta iegūšanai, MAS reaktorā uzturēšanās laiks jāpalielina līdz 19dienām, kas ļauj sasniegt arī dziļāku biomasas noārdīšanos, mazāku utilizācijai paredzēto dūņu masu un lielāku biogāzes ražību. Darbs izstrādāts Valsts pētījumu programmas (VPP) LATENERGI 4.2. apakšprojekta ietvaros. Vienošanās Nr. 2014.10-4/VPP-1/27
Atslēgas vārdi Escherichia coli;apstrāde ar sārmu; sārmainības buferkapacitāte;kolonijas veidojošās vienības; mezofīlā anaerobā sadalīšana;notekūdeņu attīrīšanas iekārtas;Inaktivācija; higienizācija;Inhibīcija
Atslēgas vārdi angļu valodā Sewage sludge;Sludge Treatment;Pathogenic microorganisms;Mesophilic Anaerobic Digestion;Escherichia coli
Valoda lv
Gads 2018
Darba augšupielādes datums un laiks 28.05.2018 11:32:20