| Anotācija |
Maģistra darba “Energoefektivitātes pakalpojumu līguma potenciāla noteikšana Latvijas pašvaldībās” autore ir Rīgas Tehniskās universitātes, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta, Vides zinātnes programmas studente Annija Lubāne.
Eiropas Savienībā nepārtraukti norit stratēģiskās plānošanas process un dotajā brīdi, notiek virzība uz mērķi līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzes, jo īpaši oglekļa dioksīdu līdz pat 95%. Ņemot vērā, ka ēkas ir viens no būtiskākajiem emisiju avotiem, līdz šim Latvijā ir bijis pieejams dažāda tipa finansējums ar kuru palīdzību atjaunot novecojušo ēku sektoru, uzlabojot tās energosniegumu. Tomēr tālākajā nākotnē tiek paredzēts, ka piekļuve finansējums būs grūtāka vai finansējums nebūs pieejams vispār, tāpēc nepieciešams radīt alternatīvus risinājumus, kā atjaunot ēku sektoru Latvijā. Pamatojoties uz esošo problēmu, maģistra darba mērķis ir izpētot esošo pieredzi, novērtēt cik liels ir potenciāls atjaunot Latvijas pašvaldības sabiedriskās ēkas un infrastruktūru, slēdzot energoefektivitātes pakalpojuma līgumu. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, darba gaitā tiek veikta literatūras izpēte par energoefektivitātes pakalpojuma līguma piemērošanu publiskajos iepirkumos Latvijā, Eiropā un pasaulē. Tiek izvērtēta esošā prakse un pieredze sabiedrisko ēku un infrastruktūras energoefektivitātes projektos Latvijā, un to kādi ir ieguvumi tos veicot. Pamatojoties uz analizēto pieredzi, darba gaitā tiek noteikti galvenie kritēriji, ieguvumi un ierobežojumi sabiedriskā energoefektivitātes pakalpojuma piemērošanā. Rezultātā tiek noteikts energoefektivitātes pakalpojuma līguma kopējais potenciāls valsts līmenī sabiedriskās infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanai.
Maģistra darbā, pamatojoties uz izvirzītajiem darba uzdevumiem ir trīs nodaļas, kas ietver sevī Latvijas valsts un pašvaldības sabiedrisko ēku novērtējumu, to apjomu un esošo stāvokli. Darba gaitā tiek izpētīti dažādu pasaules valstu pētījumi, kur tiek analizēti pieejamie energoefektivitātes pakalpojuma līguma modeļi, kā arī aplūkota ESKO un tā sniegtā pakalpojuma līguma būtība, galvenie darbības principi. Apzinot, ka Latvijā un pārējās Baltijas valstīs energoefektivitātes pakalpojuma līgums ir zemi attīstīts tiek pētīta citu valstu pieredze līguma slēgšanas procesā. Darba turpinājumā, otrajā nodaļā tiek padziļināti analizēta Latvijas pieredze ēku atjaunošanā, tieši analizējot pieejamos klimata pārmaiņu finanšu instrumenta apkopotos monitoringa datus kā arī šī instrumenta darbības kopējā vērtējuma analīze. Darba noslēguma daļā tiek izvirzīti kritēriji, kas var būtiski ietekmēt energoefektivitātes pakalpojuma līguma potenciālu Latvijas sabiedriskajā sektorā. Izmantojot multi-kritēriju lēmumu analīzi kritēriji tiek vērtēti un izvirzīti būtiskākie kritēriji. Darba noslēgumā tiek apkopoti būtiskākie secinājumi un izvirzīti priekšlikumi.
Darbs satur 74 lpp., 17 tabulas, 35 attēlus, 41 izmantotās literatūras avotu un 1 pielikumus. |
