Noslēguma darbu reģistrs
  
Studiju darba apraksts
Studiju veids maģistra akadēmiskās studijas
Studiju programmas nosaukums Ekonomika
Nosaukums "Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas procesa optimizācija"
Nosaukums angļu valodā "Process optimization for electrical and electronic equipment waste management"
Struktūrvienība 22503 Teritoriju attīstības pārvaldības un pilsētekonomikas katedra
Darba vadītājs Dr.oec., prof. N.Lāce
Recenzents Dr.oec., asoc.prof. L.Vasiļjeva
Anotācija Elektrisko un elektronisko iekārtas strauji attīstās un izplatās: valsts, uzņēmumu un majsaimniecību lietoto EEI apjoms lēnām pieaug. Attīstoties elektronikas rūpniecībai un palielinoties iedzīvotāju prasībām pēc dzīves ērtībām neapšaubāmi turpina pieaugt arī elektropreču apjoms. Iekārtas tiek nomainītas pastavīgā pieauguma tempā, ko bīda mode vai cenas. 2005. gadā ES dalībvalstīs elektro lūžņu apjoms sasniedza 8 miljonu tonnu gadā. EEIA apjoms palielinās aptuvēni par 5 procentiem gadā, ko nozīmē, ka līdz 2015 gadam EEIA apjoms var sasniegt 12 miljonu tonnas. EEIA paši par sevi ir ekonomikas resurss, un patlaban aprēķinātā materiālu vērtība ir aptuveni 2 mljrd. euro gadā. Stimulējot efektīvo EEIA apsaimniekošanas sistēmu attīstību, tiek vairāk palielināts darba vietu skaits EEIA aptrādes un pārstrādes nozarē. Bieži vien šāds ir roku darbs, kuru var strādat mazāk kvalificētāki darbinieki. Zināmai atkārtotas izmantošanas nozares veicināšanai vajadzētu arī radīt vairāk darba vietu sociāli mazaizsargātiem cilvēkiem un nodrošināt lētāku lietotu patēriņa preču pieejamību sabiedrības nabadzīgākajiem slāņiem. Latvijā EEI atkritumu apsaimniekošanas tēma kļūva aktuāla 2006.gada vidū, kad tika ieviesta ES direktīvas 200296EK prasības. Šī tēma paliks aktuāla arī tuvākajā nākotnē, jo samazinoties kopējai ekonomikas lejusplīdei un mājsaimniecību kopējo ienākumu pieagumu rezultātā, iedzīvotāji arvien vairāk sekos jaunām tehnoloģijām, iegādājoties jaunās EEI, kas savukārt ietekmēs arī EEI atkritumu apjomu. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana ir svarīga ne tikai iepriekšējos gados strauji augošo apjomu dēļ, bet arī tādēļ, ka atsevišķas elektriskās un elektroniskās iekārtas var saturēt virkni gan cilvēkam, gan videi kaitīgas vielas. Turklāt neapdomīga šo atkritumu apsaimniekošana var būtiski palielināt kaitīgo vielu ietekmi uz vidi. Pētījuma objekts: Elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanas process Pētījuma priekšmets: Apsaimniekošanas izmaksu analīze elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem Maģīstra darba mērķis: Izveidot efektīvo elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas modeli Maģīstra darba uzdevumi: 1) Pamatojoties uz statistikas datiem, veikt EEIA apjomu salīdzinošo analīzi. 2) Izvērtēt ES un Latvijas valsts politikas ietvaros ar EEIA sistēmu saistīto normatīvo aktu bāzi 3) Izpētīt esošo EEI apsaimniekošanas sistēmas darbību Latvijā 4) Izpētīt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu analīzes principus, atsevišķi izpētot atkritumu savākšanas un transportēšanas posmus 5) Izpētīt atkritumu dalītas vākšanas sistēmu 6) Izstrādāt optimālu EEIA apsaimniekošanas modeli, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu un EEIA apjoma datiem 7) Izmantojot izstrādāto modeli, veikt EEIA apsaimniekošanas sistēmas ekonomisko izvērtējumu. Maģistra darba novitātes: EEIA apsaimniekošanas modelī autors iestrādāja šadas novitātes: 1) EEIA savākšanas konteineru skaita noteikšana atkarībā no iedzīvotāju skaita pilsētā, nodrošinot optimālo savāksanas apjomu un transportēšanas biežumu 2) Inovatīvu modeli EEIA atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas nodrošina optimālo savākšanas konteineru un mobilā savākšanas punktu skaitu. Maģistra darba ierobežojumi: Latvijas EEIA apsaimniekošanas sistēmas analīzei trūkst statistikas datu latvijas reģionu griezumā, elektrisko un elektronisko iekārtu pārdošanas apjomiem. Modelī tiek analīzētas izmaksas, kas saistītas tikai ar vienu variantu EEIA apsaimniekotāja konteinera uzstadīšana konkretājā vietā ar regulāru atkritumu izvešanas grafiku. Sistēmas modelēšanu visiem iespējamiem savākšanas variantiem ierobežo specifiskās vai komercinformācijas trūkums. Darba autors izstradātajā modelī pieņem nosacījumu, ka iegādajoties jaunu iekārtu, nolietotā iekārta, attiecībā viens-pret-vienu, tiek nodota savākšanas punktā. Darba izstradātajā modelī tiek pieņemts, ka visi iedzīvotāji ir informēti par iespēju nodot EEIA.
Atslēgas vārdi Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, savākšanas punkti, optimizācija
Atslēgas vārdi angļu valodā Electric and electronic equipment waste, collection point, optimisation
Valoda lv
Gads 2011
Darba augšupielādes datums un laiks 06.06.2011 11:18:58