| Anotācija |
Līdz ar Eiropas valstu ekonomisko stagnāciju, tiek meklēti veidi kā nodrošināt ilgtermiņa valsts ekonomisko izaugsmi un paaugstināt valsts iedzīvotāju labklājības līmeni. Nereti tieši šī iemesla dēļ, augstāko izglītību (AI) iekļauj valstu attīstības programmās, cerībā, ka būs novērojama tās sniegtā pozitīvā ietekme uz ekonomiku. Bakalaura darba ietvaros ir novērtēts, vai iepriekšminētais pieņēmums ir pamatots un vai augstākās izglītības ietekme Latvijā sniedz kādu ekonomisko ieguvumu un rada RIKP izmaiņas.
Apkopojot teorētisko informāciju, tika identificēti 4 ietekmes kanāli, caur kuriem AI ietekmē ekonomisko izaugsmi un visbeidzot – nodrošina valsts attīstību. AI ir saistāma ar cilvēkkapitāla veidošanos un tā vērtības pieaugumu, kas pakārtoti noved pie valstu produktivitātes līmeņa kāpuma un jaunām inovācijām, kas tehnoloģiskā progresa ietekmē rada valsts RIKP ilgtermiņa izaugsmi. Solova izaugsmes modelī tehnoloģiskais progress ir vienīgais ilgtermiņa izaugsmes avots. Nozīmīgu lomu veido arīdzan AI ietekme uz reģioniem, kur augstākās izglītības iestādes bieži ir nozīmīgs darba devējs, kā arī tas, ka AI rada sociālus efektus, kas valsts līmenī izpaužas ne tikai kā lielāki nodokļu ieņēmumi, jo indivīdi ar augstāku izglītības līmeni pelna arvien vairāk, bet arī kā vispārējs sabiedrības veselības līmeņa uzlabojums un iesaiste politiskajos procesos.
Analizējot ar AI sektoru saistītos rādītājus, tika secināts, ka ES valstīs vērojama pozitīva tendence palielināties iedzīvotāju skaita īpatsvaram ar AI, taču sīkāk apskatot Latvijas rādītājus, izriet, ka, līdz ar iedzīvotāju skaita izmaiņām, studentu skaits valstī piedzīvo ievērojamu kritumu, kas līdz ar pieaugošo produktivitāti un RIKP pieaugumu, rada izaicinājumu sasaistīt AI raksturojošos rādītājus ar RIKP dinamiku. Izmantojot lineāro regresiju tiek pierādīts, ka AI piemīt pozitīva un statistiski nozīmīga ietekme uz RIKP izmaiņām ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā AI esot statistiski nenozīmīgai.
Bakalaura darbs sastāv no 71 lapas, 10 pielikumiem, 22 attēliem un 4 tabulām. |
