| Anotācija |
Līdz šim maz veikti analītiski pētījumi, kas atspoguļotu redzamākos 21. gadsimta veiksmīgāko arhitektūras objektu mijiedarbību Latvijas pilsētvidē. Šajā pētījumā tika analizēts, kā arhitektūras objekti katrs atsevišķi darbojas pilsētbūvnieciskajā ainavā, vai tie harmoniski izceļas, disharmonē vai organiski ierakstās pilsētvidē, kā arī veikta apkopojoša datu apstrāde par kopējo situāciju daudzu objektu kontekstā. Darbs raksturo to arhitektūras objektu devumu pilsētvidē, kuri ieguvuši Latvijas Arhitektūras gada balvu, vadoties no ekspertu un sociālās grupas viedokļa apkopojuma un situāciju Latvijas pilsētvidē kopumā 21. gadsimta sākumā Latvijā.
Darba galvenais mērķis ir noteikt Latvijas modernās arhitektūras un 21. gadsimta pilsētbūvnieciskās ainavas mijiedarbes raksturu un kvalitāti vadoties no ekspertu viedokļiem un sociālajām aptaujām, lai nākotnē veicinātu arhitektūras kvalitāti harmoniskā līdzsvarā ar vides izveides mākslu.
Pētījuma uzdevuma izpildei lietota salīdzinošā metode, kura izpaužas kā informatīvā un arhivārā, apkopojot un analizējot vispārējo pieejamo informatīvo bāzi par 21. gadsimta arhitektūru un tās procesiem Latvijā, tai skaitā par specializētajiem konkursiem un arhitektūras objektiem. Objektu analīzei papildus izmantota fotofiksācijas, anketēšana un datu apkopojums izmantojot interneta vietni Google Form. Ceturtā uzdevuma veikšanai tika izmantota induktīvā metode.
21. gadsimts Latvijas arhitektūrā raksturojams kā globālās un reģionālās arhitektūras mijiedarbe, kas paver plašas izziņas un vispusīgas komunikācijas iespējas, līdz ar tām jaunas idejas, jauni materiāli un jauni risinājumi arhitektūrā. Latvijā, pateicoties moderno tehnoloģiju attīstībai, strauji pieaug prasības arhitekta darba kvalitātei, ietverot arvien plašāku un detalizētāku datu apstrādi kā ikdienas tā konkursu praksē. Darbs BIM vidē, kurā modelētais objekts tiek veidots trijās dimensijās, sākot ar ēkas arhitektonisko tēlu, beidzot ar vissīkākajām detaļām, līdz pat analītiskajiem aprēķiniem, grafikiem un tabulām, vairs nav ekskluzīva prakse, bet gan projektētāju ikdiena un ikgadējo konkursu prakse. Šāda pieeja ļauj kvalitatīvāk modelēt pilsētvidi, iekļaujot tajā projektējamos objektus un pateicoties uzskatāmai, viegli saprotamai grafiskajai informācijai jaunā kvalitātē, iesaistīt sabiedrību svarīgos vides veidošanas procesos.
Analizētais periods Latvijas arhitektūrā raksturojams kā veiksmīgs, pateicoties mākslinieciski un stilistiski spēcīgu arhitektūras akcentu (būvju) tās sabalansētai integrācijai pilsētvidē.
Bakalaura darbs sastāv no 68 lapaspusēm, 24 attēliem, 27 grafikiem, 1 pielikuma un 31 izmantotajiem avotiem.
Atslēgas vārdi: 21. gadsimts arhitektūrā, akcenti pilsētvidē, Latvijas arhitektūra. |
