Noslēguma darbu reģistrs
  
Studiju darba apraksts
Studiju veids maģistra akadēmiskās studijas
Studiju programmas nosaukums Materiālzinātnes
Nosaukums Uz modificētā lignocelulozes blakus produkta bāzes veidotu pildvielu un to saturošo koksnes-polimēra kompozītmateriālu hidrofīlās-hidrofobās īpašības
Nosaukums angļu valodā The hydrophilic-hydrophobic properties of fillers based on modified lignocellulose by-product and their containing wood-polymer composites
Autors Jevgeņijs Jaunslavietis
Struktūrvienība 14000 Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte
Darba vadītājs Dr. sc.ing., Jurijs Ozoliņš, Dr. habil. chem., Galija Šuļga
Recenzents Dr. sc. ing., Skaidrīte Reihmane
Anotācija Latvijā ir ļoti liels daudzums koksnes pārstrādes blakus produktu kā arī polimēru atkritumu, kurus ir iespējams izmantot jaunu produktu ar pievienoto vērtību ieguvei. Viens no perspektīvākiem izmantošanas veidiem, kas arī atbilst bioekonomikas principiem, ir koksnespolimēra kompozītmateriālu iegūšana. Tomēr pastāv dažas grūtības šādu kompozītu izgatavošanā, jo starp matricu un pildvielu ir slikta savietojamība, tāpēc ka polimēra matrica ir hidrofoba, bet lignocelulozes pildviela ir hidrofīla. Lai uzlabotu savietojamību starp polimēra matricu un koksnes pildvielu, tika veikta apses koksnes blakus produkta modificēšana ar diviem paņēmieniem: zemas temperatūras skābes hidrolīze pie dažādām temperatūrām (60 oC un 90 oC) un ammoksidēšana ar dažādu lignocelulozes matricā ievadāmo slāpekļa saturu (N≈1,0 – 2,0%). Hidrolizētās un ammoksidētās skaidas tika raksturotas pēc to elementu un komponentu sastāva. Iegūtām modificētām skaidām tika noskaidrotas hidrofīli-hidrofobās īpašības, tādas kā slapināšanas leņķis, adhēzijas darbs, virsmas brīvā enerģija, mitruma sorbcija. Tika noskaidrota modificēšanas parametru ietekme uz hidrofīli-hidrofobām īpašībām. No iegūtām modificētām apses koksnes mikrodaļiņām tika izgatavoti augsti pildīti koksnespolimēra kompozītmateriāli ar 50% pildvielas saturu, kurā kā matrica tika izmantots reciklēts polipropilēns, jo Latvijā ir daudz polimēru atkritumu, tajā skaitā polipropilēna pudeļu un maisu, kā arī ir uzņēmumi, kas pārstrādā šos polimēru atkritumus granulās. Tika noteikti koksnes-polimēra kompozītmateriālu ekstrūzijas un spiedliešanas tehnoloģiskie parametri. Tika arī noskaidrots, ka matricas savietojamība ar modificētām skaidām ietekmē uz kompozītu hidrofobajām un mehāniskām īpašībām. Koksnes-polimēra kompozītu virsmas un šķērsgriezuma struktūra tika pētīta ar skenējošo elektronu mikroskopu. Darbā izmantota LV KĶI, VĶT institūtā un RTU Zinātniskā bibliotēkā pieejamā literatūra un elektroniskās datu bāzes un internets. Apskatītie literatūras avoti ir latviešu, angļu un krievu valodā, kas izdota no 1979. līdz 2016. g. Maģistra darbs uzrakstīts latviešu valodā, satur 106 lpp, 76 attēlus, 4 tabulas, darbā izmantoti 92 literatūras avoti.
Atslēgas vārdi APSES SKAIDAS, KOKSNES-POLIMĒRA KOMPOZĪTI, RECIKLĒTS POLIPROPILĒNS, HIDROLĪZE, AMMOKSIDĀCIJA, SLAPINĀŠANAS LEŅĶIS, ADHĒZIJAS DARBS, VIRSMAS BRĪVĀ ENERĢIJA, MITRUMA SORBCIJA
Atslēgas vārdi angļu valodā ASPEN SAWDUST, WOOD-POLYMER COMPOSITES, RECYCLED POLYPROPYLENE, HYDROLYSIS, AMMOXIDATION, WETTING ANGLE, WORK OF ADHESION, SURFACE FREE ENERGY, MOISTURE SORPTION
Valoda lv
Gads 2016
Darba augšupielādes datums un laiks 14.06.2016 20:15:45