| Anotācija |
Maģistra darbs Transporta plūsmu analīze pilsētu apvedceļos ir pētījums par transporta plūsmām pilsētu apvedceļos, to raksturlielumiem un transportlīdzekļu sastāvu plūsmā. Transporta plūsmu analīze ļauj noteikt bijušās, esošās un paredzamās satiksmes īpašības, esošās satiksmes intensitātes atbilstību ceļa apstākļiem jeb arī ceļa atbilstību satiksmes intensitātei tajā.
Darba galvenais uzdevums ir veikt transporta plūsmu analīzi. Lai veiktu plūsmu analīzi, ir nepieciešama transporta plūsmas raksturlielumu noskaidrošana un to vērtību noteikšana. Nepieciešamo raksturlielumu aprēķinu veikšanai ir nepieciešams izvēlēties atbilstošāko metodi un veikt transporta plūsmu analīzi. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju par transporta plūsmas raksturlielumiem un metodēm tās analīzei, ir izmantota publiski pieejamā nozares literatūra latviešu, krievu un angļu valodās.
Lai izstrādātu maģistra darbu un veiktu plūsmu analīzi konkrētiem apvedceļiem, ir iegūti un apkopoti satiksmes uzskaites dati par 2007.gada un 2010.gada transporta plūsmām divu Latvijas pilsētu apvedceļos Rīgas apvedceļā un Talsu apvedceļā. 2007.gada satiksmes intensitātes dati ir aplūkoti, jo šajā gadā uz Latvijas ceļiem tika novērota lielākā satiksmes intensitāte, savukārt 2010.gada satiksmes uzskaites dati ir jaunākā pieejamā informācija par transporta plūsmām un to īpašībām.
Izmantojot iegūto informāciju ir veikta ceļa posmu un vienlīmeņa mezglu caurlaides spējas noteikšana un ir veikti nepieciešamie aprēķini satiksmes ērtības līmeņa noteikšanai 2007.gadā un 2010.gadā. Katram apvedceļa aplūkotajam posmam ir veikta šo datu salīdzināšana.
Iegūtie rezultāti par transporta plūsmas ātrumu, intensitāti un sastāvu ļauj izvērtēt esošās satiksmes un 2007.gada satiksmes atšķirības, noteikt ceļa parametru atbilstību aplūkotajām satiksmes intensitātēm un raksturot satiksmes ērtību atsevišķos ceļa posmos un krustojumos atbilstoši starptautiski pielietotajai satiksmes ērtības līmeņu (LOS) sistēmai.
Ņemot vērā transportlīdzekļu sastāvu, satiksmes intensitātes lielumu izmaiņas posmos pirms un pēc krustojumiem, ir iespējams novērtēt esošā ceļa atbilstību apvedceļa funkcijai un noteikt galvenos transporta kustības virzienus.
Saskaņā ar iegūtajiem datiem, veikto aprēķinu un analīzi, Rīgas apvedceļam 2007.gadā gandrīz visā tā garumā maksimumstundas caurlaides spēja tika gandrīz pārsniegta, kā arī atsevišķos posmos tā tika pārsniegta, savukārt 2010.gada satiksmes intensitātes bija atbilstošas, lai autovadītājs justos ērti uz ceļa. Atsevišķos posmos 2007.gada intensitātes sasniedza līmeni, kad esošais normālprofils nespēja nodrošināt satiksmes prasības, savukārt, sakarā ar ekonomisko krīzi, 2010.gadā satiksmes intensitātes nesasniedz līmeni, kad būtu jāmaina normālprofila veids.
Rīgas apvedceļa krustojumu analīze norāda uz to, ka Rīgas apvedceļš tiek izmantots tā galvenajai funkcijai un novada tranzītsatiksmi pa apvedceļi, nevis ved cauri pilsētai. Atsevišķi krustojumi ir pārāk noslogoti maksimumstundās, līdz ar to netiek nodrošināta ērta satiksme.
Izanalizējot iegūtos datus par Talsu apvedceļu, tika iegūts, ka 2007.gadā gandrīz visā tā garumā maksimumstundas caurlaides spēja netika pārsniegta, kā arī 2010.gada satiksmes intensitātes bija atbilstošas, lai autovadītājs justos ērti uz ceļa un tiktu nodrošināts augsts satiksmes ērtības līmenis.
Darba kopējais apjoms ir 104 lapaspuses, attēlu skaits ir 54, tabulu skaits ir 18. Maģistra darba izstrādē ir izmantoti 26 literatūras avoti gan latviešu, gan krievu, gan angļu valodā. |
