| Anotācija |
Ilona Krivenoka. Fosfora atgūšana no notekūdeņiem. Maģistra darbs. Rīga, RTU, 2016. Maģistra darbs uzrakstīts latviešu valodā, tā apjoms 72 lappuses, darbs satur 23 attēlus, 13 tabulas un tajā izmatoti 41 literatūras avots.
Maģistra darbā ir izpētīts par fosfora iežu krājumu daudzumiem pasaulē un fosfora nozīmību cilvēkam. Ir veikts notekūdeņu un tajos esošo vielu reglamentējošo Eiropas Savienības un Latvijas aktu raksturojums, kur lielāka uzmanība ir vērsta uz fosfora ierobežojumiem, kas jāievēro gan attīrot notekūdeņus, gan attiecībā pret patērētājiem, kas raksturo mājsaimniecības un kurās lieto fosforu saturošus mazgāšanas līdzekļu, kas ietekmē fosfora nonākšanu notekūdeņos. Noskaidrots kāpēc notekūdeņi ir jāattīra no fosfora pirms to izlaides apkārtējā vidē. Ir izpētīti P rašanās avoti sadzīves notekūdeņos. Kā rezultātā ir noskaidrots, ka mājsaimniecības fosfors sadzīves kanalizācijā rodas no cilvēka izdalījumiem (ekskrementiem un urīnu), no veļas un trauku mazgājamiem līdzekļiem, un no higiēnas līdzekļiem. Ir noteikts, ka cilvēks vienā dienā saražo aptuveni 1.3 g fosfora (ar ekskrementiem un urīnu). Un analizējot Latvijā pieejamo veļas mazgāšanas līdzekļus, ir noskaidrots, ka vienā mazgāšanas reizē iespējams novadīt no 0,001 līdz 0,34 g Pkop, šis daudzums ir atkarīgs no veļas mazgāšanas līdzekļa sastāva. Ir aprakstītas iespējamās fosfora atdalīšanas metodes no notekūdeņiem, noteikts kur fosfors notekūdeņu attīrīšanas procesā uzkrājas visvairāk. Kā rezultātā liela uzmanība tika pievērsta notekūdeņu attīrīšanas rezultātā saražotajām notekūdeņu dūņām un dūņu ūdenim, jo tajos nonāk lielākā daļa no notekūdeņiem atdalītā fosfora. Ir atrasta un apkopota informācija par pasaulē līdz šim zināmām, pētītām un atklātām P atgūšanas tehnoloģijām un metodēm, kuras var iedalīt divos veidos: atkarībā no fosfora rašanās izvietojuma (avota) – P atgūšana no šķidrās fāzes, no notekūdeņu dūņām, notekūdeņu dūņu pelniem; atkarībā no pielietojamās tehnoloģijas, piem., kristalizācijas, šķidrā reaģenta un termoķīmiskās tehnoloģijas. Lai noskaidrotu vai P atgūšana varētu būt aktuāla arī Latvijā, tika veikta Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra „Ūdens-2” pārskata datu apstrāde, kur tika apkopoti un izanalizēti dati par Latvijas ūdenssaimniecībā esošajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām saražotajiem notekūdeņu dūņu daudzumiem, NAI ienākošā un izejošā fosfora daudzumiem un izskatīti pašreizējie dūņu izmantošanas veidi. Kā arī ir veikta P atgūšanas daudzuma modelēšana vienai Latvijas ūdenssaimniecības attīrīšanas stacijai. |
