| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija |
| Nosaukums |
"Optimālu risinājumu analīze pasīvo ēku siltumizolācijas projektiem" |
| Nosaukums angļu valodā |
"Analysis of optimal solutions of thermal insulation for passive houses projects" |
| Struktūrvienība |
31000 Būvniecības un mašīnzinību fakultāte |
| Darba vadītājs |
Aleksandrs Korjakins |
| Recenzents |
Anatolijs Borodiņecs |
| Anotācija |
B. Galviņas maģistra darbs “Optimālu siltumizolācijas risinājumu izvēle pasīvām ēkām” ir veltīts optimālu siltumizolācijas risinājumu izpētei pasīvām ēkām. Eiropas Savienības direktīvas nosaka, ka līdz 2020. gada 31. decembrim visas jaunās ēkas ir gandrīz nulles enerģijas ēkas un ka pēc 2018. gada 31. decembra jaunās ēkās, kurās atrodas valsts iestādes un kuru īpašnieces ir valsts iestādes, ir gandrīz nulles enerģijas ēkas. Šī iemesla dēļ arvien aktuālākās paliek pasīvās mājas.
Darba mērķis ir noskaidrot optimālāko pasīvās mājas projekta siltumizolācijas risinājumu. Maģistra darbs sastāv no divām daļām - teorētiskās un pētnieciskās daļas.
Darba teorētiskās daļas sākumā apskatītas pasīvo ēku priekšrocības, kā arī paņēmieni kā nodrošināt pasīvās ēkas siltuma komfortu. Apskatīti galvenie atbilstības kritēriji: siltumizolācija, hermētiskums, termiskie tilti, ventilācija, apkures sistēma un saules enerģija. Teorētiskajā daļā arī aprakstīti siltumizolācijas materiāli, kuri varētu tikt izmantoti pasīvās mājas projektā un kuri tiks apskatīti pētnieciskajā daļā. Katram no materiāliem tika izvērtēti un aprakstīt vairāki kritēriji: materiāla siltumvadītspēja, ugunsizturība, tvaika caurlaidība un ūdens uzsūce, ietekme uz vidi un veselību, izstrādājumu forma kā arī pielietojamība.
Darba pētnieciskajā daļā noteikta siltumizolācijas materiālu ietekme uz siltumtehniskajiem un ekonomiskajiem parametriem. Izvēlētajam ēkas projektam tika aprēķināti jumta, sienas un grīdas konstrukciju siltumtehniskie parametri. Lai labāk izprastu izolācijas ietekmi uz siltumtehniskajiem parametriem, tiks apskatīta sakarība starp ārsienas izolācijas biezuma ietekme un siltuma inerci, pelējuma sēnīšu risku kā arī siltuma caurlaidības koeficientu. Noteikta tika arī sienas logu laukuma īpatsvara ietekme uz būvniecības un materiālu izmaksām. Mainot logu laukumu tiks nodrošināts, lai ēkas īpatnējais siltuma zudumu koeficientu nepārsniedz eG=15kWh/m2
Pēc pētījumā apskatītās un iegūtās informācijas tika veikta analīze par siltumizolācijas materiālu izmantošanas perspektīvām pasīvo ēku būvniecībā: tiek secināts, ka optimālākais siltumizolācijas materiāls pasīvām ēkām ir akmens vate. Visgrūtāk realizējamā prasība pasīvās mājas standarta sasniegšanai ir attiecināma uz īpatnējo siltuma zudumu koeficientu eG≤15kWh/m².
Maģistra darba sējumā ir 75 lapas, 26 attēlu, 17 tabulas un 41 informācijas avoti. |
| Atslēgas vārdi |
Pasīvā ēka, siltumizolācijas materiāli |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Passive House, insulating materials |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2016 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
04.06.2016 12:21:46 |
