| Anotācija |
Šajā darbā tika apskatīts Rīgas elektroapgādes shēma, tās darbības princips, uzbūves pamatnoteikums un elektroenerģijas kvalitātes aspekti. Tika noteikta Rīgas pilsētas elektroapgādes shēmas atbilstība ideālajai shēmai, kā arī veikti spriedumi par elektrotīkla tālāku attīstības perspektīvu.
Bakalaura darbs rakstīts latviešu valodā, to veido ievads, trīs daļas un secinājumi. Darba apjoms ir 55 lpp., tajā iekļauti 25 attēli, 6 tabulas, 3 formulas. Izmantotās literatūras un avotu sarakstā ietverti 27 avoti latviešu un 1 angļu valodā.
Darba mērķis ir apzināt un novērtēt esošās Rīgas elektroapgādes sistēmas izbūves pamatprincipus, kā arī novērtēt drošuma faktoru elektroapgādes procesā.
Pirmajā darba daļā tiek analizēts Rīgas pilsētas esošais elektroapgādes tīkls, tā modelis un struktūra. Lielā mērā tiek aprakstīts elektroapgādes shēmas atbilstība ideālajai shēmai, kā arī tiek apskatīts 330 kV un 110 kV pārvades tīkls gan gaisvadu līniju, gan kabeļlīniju izpildījumā.
Otrajā darba daļā, tiek pētītas 110/20-10 kV transformatoru apakšstacijas. Nozīmīgs punkts šeit ir jaunu apakšstaciju celtniecība jauno slodžu centru dēļ, tāpēc arī tika analizēts līdz šim periodam jaudas pieprasījums un cik liels tas varētu būt nākotnē.
Trešajā darba daļā, tiek apskatīti 20-10/0,4 kV transformatori Rīgas elektroapgādes sistēmā.
Nozīmīgākie secinājumi ir: tieši iedzīvotāju īpatsvars, kādā teritorijas daļā, nosaka apakšstacijas nepieciešamību, lai spētu apgādāt ar elektroenerģiju patērētājus un paaugstinātu energosistēmas drošuma līmeni. Tā kā lielākais elektroenerģijas patērētājs Latvijā ir galvaspilsēta Rīga, tad šai teritorijas daļai ir nepieciešama pilnvērtīgi pārdomāta elektroapgādes shēma ar pamatotiem energosistēmā izbūvētiem elementiem. Analizējot energosistēmas uzbūves pamatprincipus ir jāsaprot drošuma paaugstināšanas metodes, piemēram, kabeļlīniju izbūve vai jaunu apakšstaciju celtniecība. |
