| Anotācija |
Tieši šobrīd, tehnoloģiju un inovāciju laikmetā, aizvien biežāk parādās situācijas, kad darbinieki atrodas citā ģeogrāfiskajā reģionā nekā uzņēmuma vadība.
Šobrīd, ņemot vērā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību, daudz tiek runāts par produktivitātes kāpināšanu un darba organizācijas uzlabošanu, tomēr reālajā dzīvē to nav tik viegli izdarīt bez pārmaiņām, radošām idejām, prasmīgas personāla vadības. Attālinātā personāla vadība ir jauna pieeja - personāla vadības funkciju veikšana attālināti jeb atrodoties citā ģeogrāfiskā novietojumā nekā attiecīgais personāls un izmantojot virtuālās vides elementus un jaunākās informācijas tehnoloģijas.
Personāla departamenta speciālisti saskaras ar jautājumiem - kā prasmīgāk organizēt darbu, vadīt cilvēkus, lai sasniegtu augstākus uzņēmuma ekonomiskās efektivitātes rādītājus. Šajā situācijā ir nepieciešama skaidra attālinātās personā vadības funkciju definēšana, pārdomāta tās ieviešanas un metožu pilnveidošanas shēma.
Darba novitātes 1) izstrādāta attālinātās personāla vadības definīcija; 2) izstrādāta definīcija virtualizācijas procesam; 3) papildināta attālinātās personāla vadības funkciju klasifikācija; 4) izstrādāta metodika attālinātās vadības sistēmas paplašināšanai un to funkciju definēšanai; 5) izstrādāts modelis strādnieku skaita, kas tiek vadīti attālināti, palielināšanai; 6) prognozes administratīvo izmaksu samazināšanai, palielinot ar attālināto vadību nodarbināto uzņēmuma darbinieku skaitu; 7) izstrādāta metodika tehnoloģiju izmantošanas uzlabošanai attālinātajā personāla vadībā; 8) izstrādāta attālinātās personāla vadības sistēmas ieviešanas metodika.
Maģistra darba mērķis ir noteikt attālinātās personāla vadības ekonomisko efektivitāti un pilnveidot attālinātās personāla vadības metodes uzņēmumā.
Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti sekojoši darba uzdevumi: definēt personāla vadības un attālinātās personāla vadības jēdzienu un veikt attālinātās personāla vadības funkciju teorētisko analīzi; raksturot uzņēmumu un veikt tā personāla vadības analīzi; noteikt uzņēmuma ekonomisko efektivitāti un tās saistību ar personāla vadības metodēm; izstrādāt priekšlikumus attālinātās personāla vadības priekšrocību efektīvākai izmantošanai un trūkumu novēršanai; izstrādāt priekšlikumus attālinātās personāla vadības metožu pilnveidošanai uzņēmējdarbībā.
Pētījuma objekts: AS Grindeks darbinieki. Pētījuma priekšmets: attālinātā personāla vadība. Pētījuma hipotēze: attālinātās personāla vadības ieviešana uzņēmumā, nodrošina uzņēmuma ekonomiskās efektivitātes pieaugumu. Maģistra darbā tiek izmantotas sekojošas pētīšanas metodes: teorētiskās literatūras analīze; iepriekš veikto pētījumu analīze; strukturētās intervijas; matemātiskā statistika.
Analītiskajā daļā tiek aprakstīti personāla vadības un attālinātās personāla vadības jēdzieni, kā arī veikta personāla vadības funkciju analīze, tiek analizēti arī attālināto personāla vadību ietekmējošie aspekti.
Teorētiskajā daļā tiek veikta attālinātās personāla vadības metožu analīze un ekonomiskās efektivitātes analīze, dots uzņēmuma AS Grindeks raksturojums tā peļņas, apgrozījuma rādītāji, pārstāvniecību un attālināti nodarbināto darbinieku skaita analīze.
Zinātniski praktiskajā daļā sniegta attālinātās personāla vadības sistēmas ieviešanas shēma un veikta metožu pilnveidošana uzņēmējdarbībā. Balstoties uz iegūto datu analīzi, tiek izstrādāta attālinātās personāla vadības sistēmas ieviešanas metodika, kam seko pētījumā veiktie secinājumi un izstrādātie priekšlikumi.
Maģistra darbā tiek izmantotas sekojošas literatūras avotu grupas: speciālā personāla vadības teoriju literatūra, iepriekš veiktie pētījumi, žurnāli, organizācijas iekšējie materiāli, vadītāju intervijas un interneta resursi.
Darba apjoms ir simtu divdesmit lapas. Darbā iekļautas sešpadsmit tabulas, trīsdesmit attēli, kas apkopoti no dažādiem izmantotās literatūras avotiem, gan kurus darba autore ir izstrādājusi pati, kā arī trīspadsmit pielikumi. |
