| Anotācija |
Pētījuma tēma ir “Dažādu sienu risinājumu efektivitātes analīze koka karkasa ēkām”. Kā darba mērķis tika izvirzīts izvērtēt un salīdzināt dažādu koka karkasu sienu risinājumu efektivitāti.
Darba sākumā pamatojoties uz literatūru, ir izpētīts koka karkasu māju raksturojums, īpašības, konstruktīvie risinājumi un pielietotie materiāli. Apskatīti efektivitātes noteikšanas kritēriji un to raksturojošie parametri, tādi kā energoefektivitāte, ugunsdrošība, mikroklimats telpās, siltuma zudumi, siltuma inerce, mitruma režīms.
Pētījuma sākumā salīdzināti pielietojamie materiāli pēc tehniskajiem parametriem, ugunsdrošības, ekoloģiskuma. Turpinājumā apskatīti koka karkasu sienu risinājumi ar 3 dažāda veida siltumizolāciju pildījumu - akmens vates, EKO vates un TERMO vates. Kā mainīgais tika pieņemts karkasa biezums. Nosakot siltuma caurlaidības koeficientu, tika atrasts minimālais nepieciešamais karkasa biezums, pie kura izpildās normatīvās prasības. Atkarībā no vates veida, tie bija 200-250 mm. Mazāka biezuma karkasiem tika noteiktas papildus siltināšanas iespējas- no iekšpuses un no ārpuses. Izanalizēts vēja izolācijas plātņu minimālais biezums un tā ietekme uz kopējo sienu siltuma pretestību. Beigās noteikta orientējošā koka karkasu sienu siltumvadītspēja, pieņemot sienu kā homogēnu konstrukciju. Dotā vērtība sanāca 0,047 W/(mK).
Otrs izvērtēšanas kritērijs bija siltuma inerce. Tiek uzskatīts, ka koka karkasa sienām piemīt zema siltuma inerce. Pētījumā inerce lielākajā gadījuma tika iegūta zemāka par 4, tātad klasificējama kā zema. Tāpēc tika meklēti tās palielināšanas iespējamie varianti ar fibrolīta plāksnēm. Inerci izdevās būtiski palielināt, iegūstot vidēju un, atsevišķos gadījumos pie lielākiem karkasa biezumiem, arī augstu vērtību.
Trešais izvērtēšanas kritērijs bija mitrums. Pastiprinātu uzmanību veltot kondensāta veidošanās iespējamībai. Noskaidrotas kondensāta rašanās iespējamas plaknes. Šeit salīdzināti varianti neliekot tvaika izolāciju un liekot tvaika izolāciju. Mainītas tika 4 dažāda veida tvaika izolācijas. Izvērtēts gada griezumā uzkrātais kondensāta daudzums, vai tas iztvaiko vai nē. Tika apskatīti arī gadījumi, kad tvaika izolācija likta starp siltumizolācijas slāņiem.
Darbs veidots datorrakstā latviešu valodā. Darba apjoms: 118 lpp. Darbā ietvertas 38 tabulas, 30 attēli, izmantoti 44 literatūras avoti. |
