| Anotācija |
Maģistra darbā vispirms apskatīti teorētiskie jautājumi par koksni. Aprakstīta stumbra uzbūve, to raksturīgie griezumi, kā arī sniegts ieskats koksnes tehniskajās īpašībās un aprakstīti fizikāli mehānisko īpašību koksnes rādītāji.
Sniegts ieskats koksnes vainās kā stiprību ietekmējošos faktoros, aprakstītas katras koksnes vainas izpausmes, īpatnības un ietekme uz stiprību un vizuālo izskatu.
Tā kā galvenais pētāmais objekts šā darba ietvaros ir līmētā koksne (GLT), tad darbā ir aprakstīti vispārīgi GLT pielietošanas veidi, priekšrocības, sniegts ieskats izmantošanas vēsturē, mūsdienās un nākotnes perspektīvās šim materiālam kā arī konstruktīvo savienojumu un mezglu principiālos risinājumos.
Lai varētu nepieciešamajā kvalitātē veikt laboratorijā pētāmo siju ražošanu, darbā tiek aprakstītas zāģmateriālu šķirošanas prasības uz zaru un plaisu ierobežojumiem pēc standarta LVS_EN_14081-1+A1-2011 noteiktajām prasībām kā arī šo vainu uzmērīšanas specifika pēc standarta EN 1310-1997.
Lai laboratorijā veiktu standartam atbilstošus slogošanas testus, ir aprakstīta un attēlota slogošanas specifika kā arī GLT aprēķina metodika, kas nepieciešama eksperimentālo un aprēķina rezultātu salīdzināšanai.
Visbeidzot ir sīki aprakstīts līmēto koka siju kā pētāmo objektu ražošanas process reālā siju ražotnē no apaļkoka līdz salīmētai sijai. Pēc līmēto siju sagraušanas tuvāk apskatīta katra sija un tās sabrukšanas aina, secināts par neatbilstībām un noteiktas siju ražotnes līmēšanas procesa kvalitātes iezīmes.
Pēc iegūtajiem rezultātiem noteikta tangenciālā un radiālā salīmējamo lameļu griezuma ietekme, kā arī zaru ietekme uz līmētu siju nestspēju, izliecēm un deformācijām. Noteiktas stiprības un izlieču atšķirības savstarpēji šiem faktoriem un secinātas ietekmes tendences. Secināts par standarta LVS_EN_14080-2013 neatbilstību pieļaujamo zaru koncentrācijai.
Maģistra darbā ir 91 attēls, 4 tabulas un informācijas iegūšanai izmantoti 23 informācijas avoti. |
