| Studiju veids |
bakalaura akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Arhitektūra |
| Nosaukums |
Parametriskā projektēšana daudzstāvu dzīvojamo ēku fasāžu arhitektūrā |
| Nosaukums angļu valodā |
Parametric Design in Architecture of Multi-Storey Residential Building Facades |
| Struktūrvienība |
26000 Arhitektūras fakultāte |
| Darba vadītājs |
Arne Riekstiņš |
| Recenzents |
lektors Edgars Bondars |
| Anotācija |
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātes 4. kursa studentes Kristīnes Baltās bakalaura darbs ir „Parametriskā projektēšana daudzstāvu dzīvojamo ēku fasāžu arhitektūrā”. Teorētisko izpēti papildina bakalaura darba ietvaros modelētais parametriskas fasādes risinājums vienai no iepriekšējā studiju projekta dzīvojamās apbūves ēkām Pasaules Expo 2017 izstādes teritorijā, Astanā, Kazahstānā.
Parametriska projektēšana ir loģiska un racionāla projektēšanas metode, kas ļauj rast ātrus un efektīvus risinājumus, kur ģeometrija izteikta matemātiskās definīcijās un algoritmos, paverot plašas iespējams sarežģītas, daudzveidīgas arhitektūras izteiksmes formu radīšanai.
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt, cik radoši un daudzveidīgi līdz šim risinātas daudzstāvu dzīvojamo ēku fasādes, izmantojot parametrisko projektēšanu, ne tikai ēkas estētiski bagātinot, bet arī dodot nozīmīgu funkcionālu pienesumu, kas citādi būtu grūti vai neiespējami sasniedzams. Noteikt parametriskas arhitektūras ieguldījumu ilgtspējīgas dzīvojamo ēku fasāžu arhitektūras attīstībā.
1.nodaļā tiek pētīti parametriskās projektēšanas pirmsākumi un tās attīstība pasaules mērogā, kā arī nozīmīgākie digitālie instrumenti, kas kā parametriskas programmatūras pamatā lietotas pasaules arhitektūras grandiozāko un izsmalcinātāko celtņu modelēšanā un projektēšanā.
2.nodaļā ir aprakstīta fasādes loma dzīvojamās ēkās, kā arī analizēti parametriski projektētu daudzstāvu dzīvojamo ēku fasāžu piemēri pasaulē. Ekspresīva ēkas ārējā tēla radīšanai, apkopotās ēkas izceļas arhitektu atjautību, jaunāko tehnoloģiju un inovatīvu materiālu lietojumu.
3.nodaļa tiek veltīta parametriskas fasādes definīcijas modelēšanai ar Grasshopper. Nodaļā tiek secīgi aprakstīta autores darba gaita, veicot ekrānšāviņus, kur attēlots modeli veidojošo elementu savstarpējais algoritms. Nodaļā sniegts fasādes attīstības priekšlikums uz iepriekšējā studiju projekta risinātas dzīvojamās ēkas fasādes bāzes.
Darba rezultātā tiek secināts, ka parametriskā arhitektūra ir tās attīstības stadijā. Daudzu mainīgu faktoru un tehnoloģiskās evolūcijas rezultātā, tā ir potenciāla arhitektūras pamatnozare. No mānīga stereotipa tā ir kļuvusi par spēcīgu ieroci arhitekta rokās. Daudzstāvu dzīvojamo ēku fasādes attīstījušās par estētiski kvalitatīvu un funkcionālu parametriskās arhitektūras ražojumu.
Atslēgas vārdi: parametriska projektēšana, Grasshopper, dzīvojamās ēkas, fasāde, ilgstpējība, tehnoloģijas, inovācijas.
Darbs rakstīts latviešu valodā, tā apjoms ir 64 lappuses, ieskaitot 46 attēlus. Darbam ir 3 pielikumi un izmantoti 63 informācijas avoti. |
| Atslēgas vārdi |
parametriska projektēšana, Grasshopper, dzīvojamās ēkas, fasāde, ilgstpējība, tehnoloģijas, inovācijas |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
parametric design, Grasshopper, residential buildings, parametrical facade, sustainability, technology, innovation |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2015 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
09.06.2015 09:06:35 |
