| Studiju veids |
bakalaura profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija |
| Nosaukums |
Siltuma atgūšana no notekūdeņiem |
| Nosaukums angļu valodā |
Heat Recovery from Wastewater |
| Struktūrvienība |
31000 Būvniecības un mašīnzinību fakultāte |
| Darba vadītājs |
R.Neilands |
| Recenzents |
R.Neilands |
| Anotācija |
ANOTĀCIJA
Latvijā siltumapgādes nozarē pēc Padomju Savienības sabrukšanas notiek rekonstrukcija, tās cēlonis ir gan tehnoloģiski, gan ekonomiski apsvērumi. Pieaugot energoefektīvu patērētāju īpatsvaram mazinās nepieciešamība pēc liela diametra cauruļu izbūves siltumenerģijas pārvadē. Ilgtermiņā daudz piesardzīgāk jāvērtē patērētāja siltumslodze, ir jāmazina siltumtīklu centralizācija pārorientējoties uz kompaktiem, lokāliem siltuma avotiem. Šodien ir nepieciešams uz siltumenerģijas izmantošanas potenciālu raudzīties no plašākas perspektīvas. Ir jāspēj rast risinājumi, kas ļautu mazināt atkarību no ārēja enerģijas piegādātāja un pilnīgāk izmantot pieejamos enerģijas resursus. Šeit būtisks faktors varētu būt siltumsūkņu sistēmas, ar kuru palīdzību būtu iespējams apgūt zema potenciāla notekūdeņu siltumu un izmantot to patērētāja vajadzībām.
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt notekūdeņu siltuma atgūšanas pieredzi pasaulē un izstrādāt tehnoloģiju, kuru iespējams pielāgot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas daļējai siltumapgādei.
Mērķa sasniegšanai daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā Ikšķilē, Pārbrauktuves ielā 9a tika izbūvēta eksperimentāla ierīce, uz kuras bāzes veikti notekūdeņu apjomu un siltumapmaiņas procesu pētījumi. Ierīce paredzēta zema potenciāla siltuma atgūšanai, kas no dzesējamās substances (ēkas notekūdeņi) novadīto siltumenerģiju caur siltumsūkņa ciklu nogādā karstā ūdens piegādes un recirkulācijas kontūrā. Darbā veikti notekūdeņu, elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņa mērījumi, kā arī siltumapmaiņas procesu pētījumi ar mērķi noteikt ierīces darbības efektivitāti mainīgu notekūdeņu parametru iespaidā. Darba gaitā analizētas sakarības starp pētāmās iekārtas jaudas svārstībām un to iespaidojošiem faktoriem. Pamatojoties uz pētījumam izstrādāto matemātisko modeli, ir izdarīti secinājumi par iekārtas praktisko pielietošanu.
Bakalaura darba ietvaros veiktie pētījumi balstīti uz autora praktisko pieredzi, kā arī uz zināšanām par notekūdeņu sistēmu specifiku. Pētījumu veikšanai tika izmantota esošā dzīvojamās mājas infrastruktūra tai pievienojot pētniecisko iekārtu, papildus mērījumu un patēriņa uzskaites sistēmas, kā arī autora izstrādātais iekārtas efektivitātes noteikšanas matemātiskais modelis. Par Bakalaura darba novitāti ir uzskatāma slēgta notekūdeņu siltuma atgūšanas sistēma, kas ir izmatojama lokālu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļējā siltumapgādē.
Agrāk šajā nozarē strādāja vairāki Latviešu zinātnieki Romāns Neilands, Andris Krēšliņš, Egīls Dzelzītis, Artūrs Lešinskis u.c.
Darbs sastāv no ievada, sešām nodaļām un secinājumiem. Tajā ir 64 lappuses, 17 attēli, 3 tabulas. Izmantotās literatūras sarakstā ir 24 literatūras avoti. |
| Atslēgas vārdi |
siltuma atgūšana, notekūdeņi, siltumsūknis, energoefektivitāte |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
heat recovery, heat pumps,wastewater, heat exchange |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2015 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
05.06.2015 12:14:42 |
