| Anotācija |
Slepenu ziņojumu apmaiņa nav vienīgi spiegu filmu scenārija sastāvdaļa. Mūsdienās tā ir ikdiena. Mēģinot autentificēties, piemēram, e-pastā, notiek ziņojumu apmaiņa ar serveri. Šo ziņojumu ir iespējams pārtvert, izmantojot vēl kādu citu darbstaciju un speciālas programmas. Pieņemot, ka ir pārtverts ziņojums, kur kāda persona mēģina atvērt savu e-pastu, sūtot serverim savus pieslēgšanās datus, var apgalvot, ka pieeja šim e-pastam vairāk nav nodrošināta tikai vienai, bet vismaz divām personām. Tas, savukārt, nozīmē, ka ir notikusi informācijas noplūde. Lai no tā izsargātos, iespējams panākt, ka ziņojums, kas tika domāts serverim un tika pārtverts, tomēr būtu nederīgs personai, kura to pārtvēra. To ir iespējams realizēt ar kriptogrāfijas palīdzību.
Nepieciešamība paturēt informāciju slepenībā var rasties ikvienam cilvēkam. Jautājums – kā to izdarīt pietiekami ērti un būt drošam, ka šī informācija tiešām paliks slepenībā? Darba mērķis ir analizēt pieejamās metodes simetriskai datu šifrēšanai. Pētījums informē par dažādiem veidiem, kā klasificēt kriptogrāfiskus algoritmus, iepazīstina ar kriptoanalītisku uzbrukumu veidiem, apraksta standartu un citu simetrisku algoritmu darbības mehānismus, demonstrē, kā ar pieejamu lietojumprogrammu, pietiekami garu paroli un uzticamu šifrēšanas algoritmu var pasargāt liela izmēra tekstu no nesankcionētas piekļuves, kā arī parāda veidu, kā ātri iespējams uzlauzt vienkāršas paroles.
Bakalaura darbā ir 39 lappuses, 13 attēli un 4 tabulas. Tika izmantoti 16 informācijas avoti. Darbam ir 1 pielikums. |
