| Anotācija |
Pētījumi rāda, ka Eiropas valstu iedzīvotāji iekštelpās pavada arvien lielāku dienas daļu – gandrīz līdz pat 80-90%, tādēļ būtiski svarīga sabiedrības veselības problēma ir iekštelpu gaisa kvalitātes nodrošināšana. Iekštelpu vide aptver visu sabiedrību – gan privātajās, gan sabiedriskajās ēkās, t.i., skolās, aprūpes centros, birojos, gan arī atpūtas vietās. Jāņem vērā, ka arī satiksmes līdzekļos ir specifiska iekštelpu vide. Iekštelpu vides, t.sk. gaisa kvalitātes, pasliktināšanās ir saistīta ar elpošanas slimību, astmas un alerģijas gadījumu skaita pieaugumu. Arī tādas globālās tendences, kā klimata maiņa un siltuma enerģijas izmaksas, var ietekmēt iekštelpu gaisa kvalitāti, kas saistītas ar augstu vai zemu telpas temperatūru un mitruma problēmām. Pētījumi rāda, ka apstākļos ar zemāku ventilācijas pakāpi biežāk izplatās elpceļu infekcijas.
Patlaban nepieciešamā svaigā gaisa daudzumu nosaka Latvijas būvnormatīvi, LBN 211-08 un LBN 231-03, kas paredz, ka svaigā gaisa padeves minimumus ir 15 m3/h uz cilvēku, ja tie ir vienīgie telpas gaisa piesārņojuma avoti. Pēc darba autora domām, katrā atsevišķā gadījumā vajadzētu aprēķināt nepieciešamo ventilācijas gaisa daudzumu tā, lai tas nodrošinātu atbilstošu iekštelpu gaisa kvalitāti ņemot vērā pieļaujamās robežvērtības, āra gaisa parametrus, piesārņojuma avotus un telpu parametrus.
Svarīgākie gaisa kvalitātes rādītāji ir temperatūra, relatīvais mitrums un ogļskābā gāze (CO2) līmenis. Paaugstinātas temperatūras un relatīvā mitruma ietekmi uz apkārtējo vidi var viegli pamanīt pēc pelējuma sēnītes veidošanās telpas stūros un kondensāta veidošanos uz logiem. Turpretī CO2 paaugstināts saturs telpā būtiski ietekmē cilvēku pašsajūtu.
Maģistra darbā tiek apskatīts esošs birojs, kur ir novērojamas problēmas ar ventilācijas sistēmas gaisa plūsmām, telpas temperatūru un gaisa kvalitāti. Darbā tiek mērīta telpas gaisa kvalitāte, CO2, temperatūra, relatīvais mitrums pie mainīga cilvēku skaita un dažāda ventilācijas sistēmas ražīguma.
Darba mērķis ir eksperimentālā ceļā noteikt esošām biroja telpām optimālo ventilācijas ražīgumu atsaucoties uz CO2 un gaisa kvalitātes mērījumiem un ievērojot cilvēku subjektīvās atsauksmes. |
