| Anotācija |
Dotā maģistra darba tēma ir polarizācijas modu dispersijas kompensācijas metodes optiskajās sakaru sistēmās. Darba teorētiskajā daļā aplūkots gaismas polarizācijas jēdziens kā arī polarizācijas modu dispersijas (PMD) cēloņu mehānisms, tās mērīšanas metodes un principiālie kompensācijas paņēmieni gan ar aktīvo, gan pasīvo kompensāciju. Sīkāk tiek apskatītas elektriskās un optiskās kompensācijas metodes un to salīdzinājums.
Darba praktiskajā daļā ir izpētīta PMD ietekme un tās kompensācijas paņēmieni optiskajā sakaru sistēmā. OptSim vidē tika simulēta sakaru sistēma ar modulācijas formātiem NRZ-DPSK un RZ-OOK, pie pārraides ātrumiem 10 Gbit/s un 40 Gbit/s, un tās darboties spēja pie pieaugošām PMD vērtībām un trīs pārraides attālumiem: 40 km, 80 km un 120 km. Tika izmantotas optiskās pirms un pēc-kompensācijas metodes, lai noteiktu kura ir visefektīvākā, lai nodrošinātu sistēmas darboties spēju zem BER sliekšņa 10-10.
Lai novērtētu PMD kompensācijas darbību, rezultātos tiek salīdzinātas acu diagrammas pirms un pēc kompensācijas, pie vienādām PMD vērtībām. Noskaidrots ka visefektīvākā ir optiskā pirms-kompensācijas metode. Elektriskās kompensācijas metodes tika apskatītas tikai teorētiski, jo to darbība, balstoties uz literatūras avotu izpēti, ir uzticama tikai, aptuveni, līdz 10 Gbit/s. Tiek salīdzināta NRZ-DPSK un RZ-OOK modulācijas formātu noturība pret PMD, palielinot tās vērtību līdz sistēmas BER sasniedz 10-10 slieksni. No izmantotajiem modulācijas formātiem pie pārraides ātruma 10 Gbit/s visefektīvākais ir RZ-OOK, bet palielinot ātrumu līdz 40 Gbit/s labāks ir NRZ-DPSK.
Darba apjoms ir 93 lapaspuses, tajā ir iekļauti 87 attēli, 6 tabulas un izmantoti 76 literatūras avoti. |
