Noslēguma darbu reģistrs
  
Studiju darba apraksts
Studiju veids maģistra profesionālās studijas
Studiju programmas nosaukums Muitas un nodokļu administrēšana
Nosaukums „Nodokļu ietekme uz ienākumu nevienlīdzību Latvijā”
Nosaukums angļu valodā “Impact of Taxes on Income Inequality in Latvia”
Struktūrvienība 22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte
Darba vadītājs M.Jurušs
Recenzents I.Jevinga, RTU docente (prakt.), Mg.oec.
Anotācija Diplomdarba tēma Latvijā ir aktuāla - nodokļu ietekme uz sociāli ekonomisko situāciju, konkrēti uz ienākumu nevienlīdzību. Latvijā jau ilgus vairākus gadus ir liela ienākumu nevienlīdzība, kā to liecina GINI koeficenta analīze, turklāt Latvijā tas ir otrais augstākais ES (2013.gadā -35,2%). To galvenokārt pastiprina regresīvais kopējais nodokļu slogs, kā rezultātā veidojas liela ienākumu nevienlīdzība. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā ir ļoti zems vidējais nodokļu slogs (2012.g. (pēdējie pieejamie dati): zem 30% no IKP ), 2012.gadā 4 zemākais Eiropas Savienībā. Taču tas tā nebūt nav, ja salīdzina nodokļu slogu personām ar dažādiem ienākumu līmeņiem. Analīze liecina, ka zemu ienākumu guvējiem nodokļu slogs ir būtiski lielāks par vidējo, un tas ir augstāks nekā citās ES valstīs atbilstošiem ienākuma guvējiem. Tā kā Latvijā nodokļu maksāšanas slogs gulstas pārsvarā uz personām ar zemiem ienākumiem, var teikt, ka šīm personām Latvijā ir augsts nodokļu slogs. Respektīvi, personām ar zemiem ienākumiem nodokļu slogs ir krietni augstāks par vidējo līmeni, bet personām ar augstiem ienākumiem tas ir zemāks. Regresīvu nodokļu slogu rada PVN un citi patēriņa nodokļi, jo personas ar zemiem ienākumiem, visus ienākumus patērē ikdienas vajadzībām. Jāatzīmē, ka saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam un Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014. – 2020.gadam un citiem politikas dokumentiem ir paredzēts pakāpeniska nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz patēriņu. Tas nav pareizi, jo patēriņa nodokļi ir regresīvi, tādēļ nodokļu sloga palielināšana var tikai vēl vairāk palielināt kopējo nodokļu sloga regresivitāti un līdz ar to arī ienākumu nevienlīdzību. Tādēļ nav pieļaujama nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz patēriņu, bet gan nodokļu sloga pārdale jeb izlīdzināšana. Tas panākams, samazinot PVN pārtikai un diferencējot IIN likmes. Lai mazinātu regresīvu kopējo nodokļu slogu, daudzās valstīs ir samazināts PVN pārtikai un progresīvs IIN nodoklis. Arī Latvijai, balstoties uz citu valstu pieredzi, tajā skaitā nodokļu administrēšanā, ir jāmazina nodokļu sloga regresivitāte, ieviešot samazināto PVN pārtikas precēm, palielinot neapliekamo minimumu un veicot citus pasākumus, kas mazina ienākumu nevienlīdzību nodokļu dēļ.
Atslēgas vārdi Ienākumu nevienlīdzība; Regresīvais nodokļu slogs; Samazinātais PVN pārtikai; Progresīvais IIN
Atslēgas vārdi angļu valodā Income inequality; Regressive tax burden; Reduced VAT rate for food; Progressive PIT
Valoda lv
Gads 2015
Darba augšupielādes datums un laiks 21.05.2015 11:35:46