| Anotācija |
Pildrežģis ir ēku konstrukcija, kura sākusi attīstīties jau viduslaikos. Latvijā senākie konstrukcijas paraugi datējami ar 18. gadsimtu un atrodami pārsvarā Zemgalē, Kurzemē un Rīgā. Latvijā pildrežģu zelta laiks ir bijis jūgendstila periods, kur šīs konstrukcijas sasniedza augstu attīstības līmeni gan pilsētas apbūvē, gan muižu arhitektūrā. 20. gadsimtā Latvijā pildrežģu konstrukcija neattīstījās, bet jau 21. gadsimtā tā atdzima jaunā kvalitātē, līdz ar pirmās modernās pildrežģa ēkas celtniecību 2007. gadā.
Tā kā Latvijā modernās pildrežģa ēkas ražo tikai viens uzņēmums, tad par bakalaura darba pamatu tika ņemta šī uzņēmuma radītā tehnoloģija, kas ir aizgūta no vāciešiem, bet piemērota Latvijas apstākļiem. Uzņēmums SIA “Līvas Grupa” atrodas Jaunpilī un kopš 2007. gada ir uzbūvējuši vairāk par simts pildrežģa mājām.
Bakalaura darba mērķis ir analizēt modernā pildrežģa konstrukciju attīstību Latvijas kontekstā un vērtēt tās piemērotību Latvijas apstākļiem, vērtējot klimatiskos apstākļus, materiālu pieejamību, energoefektivitāti un citus apstākļus.
Pirmajā darba nodaļā tiek apskatīta Latvijas un pasaules vēsture par konstrukcijas attīstību, ietverot arī modernā pildrežģa ieviešanu. Otrajā nodaļā tiek analizēta pildrežģa konstrukcija un izmantotie materiāli, kā arī to ražošanas ilgums un projektēšanas īpatnības. Trešajā nodaļā tiek izvērtēta šīs konstrukcijas piemērotība Latvijas apstākļiem, apskatot izmaksas, materiālu ieguvi un pārstrādi, ilgmūžību un citus faktorus. Ceturtā nodaļa veltīta konstrukcijas attīstībai, ietverot dažādus iespējamos virzienus.
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātes 4. kursa studentes Sintijas Altenburgas bakalaura darbs sastāv no ievada, četrām analītiskajām daļām un secinājumiem. Darba pielikumā ir pievienoti aptaujas rezultāti, intervijas, Latvijas pildrežģu ēku fotogrāfijas. Bakalaura darbs sastāv no 46 lpp., 18 attēliem un 7 pielikumiem. Darba veidošanas procesā tika izmantoti 44 informācijas avoti. |
