| Anotācija |
Bakalaura darbā tiek pētīts Zemūdens telpas potenciāls arhitektūrā, jeb Akvatektūras potenciāls, ar mērķi pievēsrst uzmanībai ūdenstelpas nozīmei apzināt ūdens lomu un zemūdens telpas potenciālu pilsētvidē un arhitektūrā. Pašreiz trūkst pētījumu par zemūdens telpas iespējamību Rīgā, tādēļ darbā tiek pētītas attīstības iespējas.
Pētījumā izmantota analītiskā metode, apkopojot zemūdens telpas ieviešanas iemeslus, sistēmas efektivitātes, vides kvalitātes, adaptāciju klimata pārmaiņām, terapeitiskus un psiholoģiskus aspektus. Izmantotas ekspertu intervijas, lai noteiktu tēmas aktualitāti, problēmas, iemeslus, attīstības iespējas Latvijā.
Rezultātā tika noskaidrots, ka Baltijas jūra ir pakļauta pakāpeniskai degradācijai, tāpēc cenšās atjaunot ūdens ekosistēmu. Akvatektūras iespējas kļuva aktuālas sakarā ar globālām klimata pārmaiņām un kā rāda ārzemes pieredze, tā ir vizītes karte pilsētai, bet arī dzīvot zemūdens ir psiholoģiskais faktors. Latvijā ir diezgan netīrs ūdens un uzcelt zemūdens telpu ir diezgan sarežgīti un nav izdevīgi, jo katru gadu ūdeņus klāj ledus sega.
Darbs rakstīts latviešu valodā; lappušu skaits - 68. Darbā izmantoti 47 informācijas avoti, iekļauti 61 attēli, 4 pielikumi un 3 tabulas. |
