| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Siltumenerģētika un siltumtehnika |
| Nosaukums |
Upju ūdens siltuma potenciāla izmantošana centralizētajā siltuma un aukstuma apgādē |
| Nosaukums angļu valodā |
River Water as an Energy Source for District Heating and Cooling |
| Struktūrvienība |
31000 Būvniecības un mašīnzinību fakultāte |
| Darba vadītājs |
Dr.sc.ing. Aivars Cers |
| Recenzents |
Dr.sc.ing. Dmitrijs Rusovs |
| Anotācija |
Maģistra darba tēma ir „Upju ūdens siltuma potenciāla izmantošana centralizētajā siltuma un aukstuma apgādē”, darba autors ir Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnzinību fakultātes Siltumenerģētisko sistēmu katedras „Siltumenerģētikas un siltumtehnikas” studiju programmas students Dmitrijs Ļackis.
Maģistrā darbā tika izpētīti un analizēti Latvijas upju, ezeru un ūdenskrātuvju ūdens resursu krājumi un ūdens zemās potenciālas enerģijas izmantošanas iespējas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes nodrošināšanā. Darbā tiek apskatītas Latvijas upju ūdens siltuma enerģijas izmantošanas perspektīvas un problēmas. Darbā tiek atlasītas un novērtētas piemērotākās Latvijas pilsētas: Rīga, Valmiera, Ogre, Jelgava, Jūrmala, Ventspils un upes: Daugava, Lielupe, Venta, Gauja – zemās potenciālas enerģijas iegūšanai, un rezultātā tika izvēlēta vispiemērotākā vieta – Rīgas Torņakalna administratīvais centrs, un upe – Daugava siltumsūkņu projekta realizācijai.
Analīzes veikšanai tiek izvēlētas Torņakalna administratīvā centra jaunbūvējamās ēkas centralizēto siltuma un aukstuma apgādes nodrošināšanai, kurām tiek noteiktas vidējās siltuma un aukstuma enerģijas patēriņa vērtības apkures un dzesēšanas sezonām. Daugavas upei tika atrasts enerģētiskā potenciāla vērtības lielums, kuru ir iespējams novadīt no upes ūdens, neietekmējot tās temperatūras vērtības izmaiņu un tika veikta efektīva upes dziļuma un temperatūras noteikšana zema potenciāla enerģijas iegūšanai apkures un dzesēšanas sezonas laikā. Zemā upes ūdens potenciāla pārveidošanai apkures un dzesēšanas apgādes vajadzībām tika pielietotas vienpakāpju un divpakāpju kompresijas tipa siltuma sūkņu sistēmas. Veicot dzesēšanas un apkures sezonas siltumsūkņu režīmu svārstību modelēšanu un tehniski – ekonomisko aprēķinu, tika pierādīts, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos siltumsūkņa iekārtu darbība ir salīdzinoši efektīva, tomēr siltumsūkņa projekta realizācijai ir vēlama Eiropas Savienības finansējuma piesaistīšana. Darbā ir aprakstītas galvenās upes ūdens siltuma sūkņa projekta realizācijas problēmas un to risināšanas iespējas.
Nobeigumā tiek piedāvāti ieteikumi upju ūdens siltuma potenciāla izmantošanas iespējām centralizētajā siltuma un aukstuma apgādē un to zinātniski – tehnisko pētījumu attīstības virzieniem. Maģistra darbs ar projekta daļu satur: teorētisko daļu uz 61 lapaspusēm, tehniski – ekonomiskus aprēķinus uz 60 lapaspusēm, 45 attēlus, 37 tabulas un grafisko daļu uz 3 rasējumu lapām. |
| Atslēgas vārdi |
Upes ūdens zemā potenciāla siltuma enerģija; centralizētā siltuma un aukstuma apgāde; siltumsūkņi; Latvijas upju enerģētiska potenciāla izmantošana; Latvijas upju ūdens resursu pārskats; centralizētās siltumsūkņu sistēmas uzstādīšanās novērtējums Latvijas valsts klimatiskajos apstākļos; siltumsūkņu režīmu aprēķins un modelēšana apkures un dzesēšanas sezonām. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
River water low potential heat energy; district heating and cooling; heat pumps; use of Latvian river energy potential; review of Latvian river water resources; centralised heat pump system evaluation for Latvian climate conditions; heat pump modes modelling and calculation for heating and cooling seasons. |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2015 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
16.01.2015 20:10:47 |
