Anotācija |
Valsts obligāto nefondēto un valsts fondēto pensiju shēmu maksājumi iedzīvotājiem nodrošina tikai aptuveni 40% no ienākumiem, ko tie saņēma pirms došanās pensijā. Trešais pensiju sistēmas līmenis jau vairāk nekā 16 gadus sniedz iespēju iedzīvotājiem brīvprātīgi veidot papildus pensijas uzkrājumu, taču 2013. gada beigās to izvēlās tikai 220480 iedzīvotāji, jeb 18% no pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaita. Iedzīvotāju neuzticība un nevēlēšanās iesaistītes privāto brīvprātīgo pensiju shēmā mijas ar objektīvas, uzticamas un salīdzinošas informācijas trūkumu par pensiju fondiem.
Maģistra darba mērķis ir izveidot iespējami objektīvāku un vispusīgāku Latvijas brīvprātīgo privāto pensiju shēmas pensiju fondu reitingu, ņemot vērā ekspertu grupas daudzkritēriju novērtējumu un kompleksu fondu darbības aktuālo datu salīdzinājumu un vērtējumu.
Lai sasniegtu šī darba mērķi, veikti sekojoši uzdevumi Latvijas demogrāfiskās un ekonomiskās vides, kas ietekmē pensiju sistēmu, izpēte, pensiju sistēmas darbības analīze, padziļināti izpētot privāto brīvprātīgo pensiju shēmas darbību. Apkopoti pensiju fondu dati, nodrošinot to salīdzināmību. Izstrādāta lēmumu pieņemšanas procesa gaita, pensiju fondu novērtēšanas kritēriju hierarhijas struktūra un pensiju fondu novērtēšanas metodika, kas nodrošina iespējami objektīvāku pensiju fondu reitinga izveidošanu. Izstrādātā metodika izmantota, novērtējot Latvijas privāto brīvprātīgo pensiju shēmas atklātos pensiju fondus. No iegūtajiem rezultātiem izveidots pensiju fondu reitings.
Darbs sastāv no trīs daļām analītiskās daļas, kurā veikta vispārēja pensiju sistēmas un pensiju fondu analīze, lietišķās pētījumu daļas, kurā izstrādāts lēmuma pieņemšanas process, izvēles kritēriju hierarhijas struktūra un novērtējuma metodika un projekta daļas, kurā veikts piecu Latvijas privāto brīvprātīgo pensiju shēmas atklāto pensiju fondu salīdzinošs novērtējums un izveidots to reitings.
Darba pētījumā izstrādāts pensiju fondu reitings, kas sniedz vispusīgu daudzkritēriju vērtējumu katram no Latvijas privāto brīvprātīgo pensiju shēmas atklātajiem pensiju fondiem.
Autores priekšlikums ir izmantot pētījumā izstrādāto metodiku privāto pensiju fondu novērtēšanai un, mainot novērtēšanas kritērijus, kā arī novērtējuma svaru, veikt analoģiskus aprēķinus, pielāgojot reitingus dažādām interešu un vecuma grupām, kā arī pielietot izstrādāto metodiku Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas pensiju fondu reitingu izveidošanai.
Maģistra darba kopējais apjoms ir 80 lapas, tas satur 52 tabulas un 30 attēlus. |