Anotācija |
Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, joprojām aktuāls jautājums ir par kvalitatīvas un ekonomiski izdevīgas dzīvojamās telpas pieejamību ar zemām ekspluatācijas izmaksām. Sevišķi aktuāli tas ir jaunām ģimenēm, kam ir ierobežoti finanšu līdzekļi, tai skaitā arī man.
Darba ietvaros tiek aplūkotas būvniecības tendences Latvijā un Eiropā, veikts inženierekonomiskais salīdzinājums koka karkasu ēku būvniecībai salīdzinājumā ar citu konstrukciju ēkām. Analizēti kādi dabas resursi (materiāli) ir pieejami Latvijā un tuvējā apkārtnē. Kādas iespējas ir aprīkot koka karkasa ēkas ar inženierkomunikācijām/iekārtām, lai tās būtu energoefektīvas, videi draudzīgas un ekonomiskas. Aprakstīts koka karkasa ēkas ražošanas cikls un montāža būvlaukumā (tipiskie mezgli un paņēmieni).
Salīdzinošais aprēķins (darbu tāme) parāda, ka aptuvenās izmaksas koka konstrukcijas ēkai ir par 15- 20% zemākas, nekā analogai mūra ēkai, turklāt montāžas laiks ir daudzkārt īsāks. Katrai konstrukcijai ir savas stiprās un vājās puses, kuras pareizi izplānojot un uzbūvējot var samazināt riskus līdz minimumam.
Latvijas teritorijā ir salīdzinoši lielas būvniecībai nepieciešamo resursu rezerves- koksne (pastāvīgi atjaunojās), kaļķakmens, dolomīts, ģipšakmens, kvarca smilts, māls, kūdra u.c.
Darba izstrādes gaitā, veiktā pētījuma ietvaros aptaujāto respondentu nostāja par koka karkasu ēku būvniecību ir pozitīva, taču lielākā daļa īpašu uzmanību ēkas tipam nepievērš, svarīga ir īpašuma cena, kvalitāte, uzturēšanas izmaksas un atrašanās vieta.
Darba novitāte ir ēkas hermetizācijas uzlabošana, izmantojot lentas un plēves kā arī hermētiskuma pārbaude ar Blower Door iekārtu. Ēkas pamatos un grīdās tradicionālās tērauda stiegras aizstāt ar stiklšķiedras kompozītmateriāla stiegrām. Ēkas ir iespējams aprīkot ar jaunākām un efektīvākām inženiertehniskām iekārtām, kas ļauj ietaupīt elektroenerģiju. |