| Anotācija |
Grīda ir viens no svarīgākajiem būves konstrukcijas elementiem, uz kuru tālākā ēkas pielietojumā ir salīdzinoši lielākā ekspluatācijas ietekme. Viens no izplatītākajiem grīdu pamatnes veidiem ir betona grīdas. Atkarībā no telpu mērķpielietojuma un plānotās noslodzes tiek izvēlēts arī atbilstošs betona grīdas segums. Lai izvēlētos noteiktu grīdas seguma veidu, ir jāņem vērā dažādas un reizēm pretrunīgas prasības, kas tiek izvirzītas telpu ekspluatācijas veidam. Īpaši svarīgi tas ir ražotnēs, noliktavās u.c. industriālajās telpās, kurās attiecībā uz pārklājumu var tikt izvirzītas paaugstinātas prasības attiecībā uz slodzes noturību, nodilumizturību, noturību pret agresīvām ķīmiskām vielām, siltumizolāciju, elektrostatiskām īpašībām, ugunsdrošības rādītājiem u.c.
Darba mērķis ir izvērtēt dažādus grīdu segumu veidus, īpašu uzmanību pievēršot polimēru grīdu segumiem, veikt to ieklāšanas tehnoloģijas aprakstu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta poliurea ieklāšanas tehnoloģijai jeb karstās izsmidzināšanas tehnoloģijai, kuras rezultātā iegūtais grīdas pārklājums ir ar būtiski uzlabotām ekpluatācijas īpašībām – tam ir augstas adhēzijas īpašības, paaugstināta noturība pret abrazīvo berzi u.c.
Eksperimentu daļā laboratoriski nosaku polimēru grīdas pārklājumu (poluretāna, akrila, epoksīda) salīdzinošo nodilumizturību.
Secinajumos tiek analizēti eksperimentos iegūtie dati un salīdzinātas to iegūtās vērtības.
Maģistra darbs sastāv no 92 teksta lapusēm, 51 attēliem un 8 tabulām. Darbā izmantots 32 literatūras un informācijas avoti. |
