Anotācija |
Maģistra darbā tika pētīta apkārtējās vides faktoru ietekme uz mitruma sadalījuma noteikšanu gāzbetona konstrukcijās ar EIS (elektriskās pretestības spektrometrijas) metodi. Šajā pētījumā tika izmantota elektriskās spektrometrijas mērierīce Z-meter III, kuras darbības pamatā ir pretestības mērīšana starp diviem punktiem, vienlaicīgi vairākiem kanāliem. Gāzbetona blokos tika izveidot urbumi, ar dažādiem savstarpējiem attālumiem un urbumu dziļumiem. Lai mērījumi tiktu veikti precīzi un iegūtie rezultāti būtu ticami, pirms mērījumu veikšanas bija jānosaka piemērotākā frekvence, kuras viļņos mērījumi tiktu veikti. Pēc frekvenču analīzes tika veikti mitruma mērījumi gāzbetona blokiem ar nezināmu mitruma saturu tajos. Kad tas paveikts, bloki tika ievietoti žāvēšanas skapī un izžāvēti līdz 0% mitrumam, kuru sasniedzot, atkārtoti tika veikta elektriskās pretestības spektometrija. Lai uzskatāmi attēlotu reālā mitruma konverģenci ar elektriskās spektrometrijas mērījumu rezultātā iegūtajiem datiem, tika izveidota tarēšanas līkne. Kad bloki noteiktu laiku bija atradušies istabas temperatūrā tika veikti mērījumi dažādiem urbumu aizpildījumiem. Aizpildījumi tika panākti urbumos ievietojot PE plēvi, silikonu, montāžas putas, salveti. Paralēli eksperimentiem ar dažādajām kontaktvirsmām, tika veikti eksperimenti, kad uz gāzbetona bloku virsmas tiek uzliets neliels daudzums ūdens, kā arī tika veikti mērījumi caurejošiem un necaurejošiem urbumiem. Lai veiktu pārbaudi urbumu savstarpējo attālumu ieteikmei uz iegūtajiem rezultātiem, tika izdarīti mērījumi viena bloka ietvaros ar dažādiem attālumiem starp urbumiem. Lai novērtētu gaisa relatīvā mitruma un temperatūras ietekmi uz bloku žūšanas procesiem, abas šīs vērtības tika sistemātiski mērītas ar speciālu mērierīci, extech rht20. Kad visi nepieciešamie lielumi nomērīti, bija nepieciešams veikt iegūto mērījumu datu apstrādi. Iegūtie dati tika izanalizēti, ar tiem tika veikti aprēķini, kuri vēlāk tika uzskatāmi atspoguļoti veidojot tabulas, līknes un grafikus.
Iegūtie rezultāti liecina, ka apkārtējās vides faktori ietekmē mitruma sadalījuma noteikšanu gāzbetonā. Dažādie aizpildījuma materiāli mērījumos veido atšķirīgus rezultātus, taču elektriskās pretestības līkņu raksturs līdzinās mērījumu raksturam blokiem bez urbumu aizpildījumiem, no kā var secināt, ka urbumu aizpildījumi šajā mitruma mērīšanas metodē neveido kļūdainus datus, līdz ar to iegūtās līknes ir izmantojamas mitruma mērījumos.
Pēc pētnieciskā darba pabeigšanas, iegūti šādi galvenie rezultāti: piemērotākais urbumu aizpildījums silikons; starp caurejošu un necaurejošu urbumu mitruma mērījumu rezultātiem, labākus uzrāda necaurejošo urbumu mērījumi; piemērotākais urbumu savstarpējais attālums, precīzāko mērījumu rezultātu iegūšanai 20 cm.
Kopējais profesionālā maģistra studiju noslēguma darba apjoms ir 67 lapaspuses.
Attēlu skaits 70;
Tabulu skaits 5;
Literatūras avotu skaits 8. |