| Anotācija |
Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu vai dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanu un to izmantošanu rūpniecībā. Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 59,3% no kopējās valsts teritorijas: no tiem 85% tiek apstrādāti, vai apkopti, bet 15% ir vai nu neapstrādāti, vai ierobežojumu dēļ tie netiek apstrādāti. Pastāv dažādi ierobežojumi, kādēļ zemes nav koptas: lauki ilgu laiku nav apstrādāti, ir aizauguši ar krūmiem, veidojas mežaudzes, tos pārņēmuši nezāles. Nezāle-latvānis ir invazīvā augu suga, kas strauji izplatās un traucē sekmīgai lauksaimniecībai. Zemes resursu racionālas izmantošanas un zemes izmantošanas pārraudzības jautājumi mūsdienās kļuvuši ir aktuāli gan valsts līmenī, gan globālā starpvalstu līmenī. 2008.gadā Latvijas valdība apstiprināja Zemes politikas pamatnostādnes 2008. 2014.gadam. Pamatnostādņu mērķis ir definēt valsts politiku zemes izmantošanā un radīt apstākļus zemes iespējami labākai izmantošanai un tās ilgtspējībai. Kā iemeslu neapsaimniekotajām platībām var minēt nenoformulētas valsts intereses teritorijas izmantošanā un informācijas par zemes izmantošanas iespējām trūkumu. Nav izstrādāts nākotnes modelis zemes resursu attīstībai kopumā, ne tikai attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm. Latvijā ir uzmērīti 10 640,99 ha ar latvāni invadēto. Ja salīdzinājumam tiek ņemti oficiāli uzmērītie dati, lai gan patiesībā latvāņu izplatība varētu būt lielākā platībā, tad no neapsaimniekotajām lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, ar latvāņiem invadētā daļa sastāda 3,11%. Latvāņu izplatības pieaugums ir 10% gadā. Hipotēze: cīņai ar latvāņiem nepieciešami lieli finanšu un darba līdzekļi. Eiropas Savienības un valsts atbalsts nav pieejams ar latvāņiem invadētajām platībām. Maģistra darba mērķis: izstrādāt latvāņu apkarošanas pasākumu kopumu cīņā ar latvāņiem nekustamajam īpašumam Pirtnieki, Kocēnu novadā. Maģistra darba uzdevumi: izanalizēt latvāņu īpatsvaru lauksaimniecībā neizmantotajās zemēs; analizēt informāciju par iespējamo Eiropas Savienības un valsts finansējumu neizmantoto zemju ekonomiskās vērtības celšanai; izpētīt informāciju par latvāņu apkarošanas metodēm, to efektivitāti; apkopot iespējamās soda sankcijas, kas varētu tikt piemērotas, ja latvāņu apkarošana netiks uzsākta; izstrādāt latvāņu apkarošanas plānu īpašumam Pirtnieki, Kocēnu novadā; papildināt izstrādāto apkarošanas plānu ar potenciālajām izmaksām. Maģistra darbs sastāv no ievada, trim nodaļām, galvenajiem secinājumiem un priekšlikumiem un bibliogrāfiskā saraksta. Darbā ir iekļauti attēli, tabulas un pielikumi, kas paskaidro un ilustrē pētījumu saturu. Darba izstrādes gaitā ir izmantoti vairāk kā 50 dažādi informācijas avoti, no kuriem 30 ir iekļauti darba bibliogrāfiskajā sarakstā. Pirmajā nodaļā apskatīta lauksaimniecībā izmantojamo zemju situācija Latvijā. Otrajā nodaļā apskatīta invadētās sugas latvāņu izplatība Eiropas Savienībā kopumā, aprakstīts pasākumu plāns, kā ar to cīnās citās valstīs. Kā labās prakses piemērs tiks aplūkota latvāņu apkarošana Latvijā, Siguldas novadā. Trešajā nodaļā tiks izstrādāts latvāņu apkarošanas plāns nekustamajam īpašumam Pirtnieki. Maģistra darbam ir augsta praktiskā vērtība, jo pētījuma daļā, trešajā nodaļā, tiek izstrādāts latvāņu apkarošanas plāns konkrētam īpašumam, kurā tuvākajā laikā tiek plānots uzsākt latvāņu apkarošanu. Lai to veiksmīgi un ekonomiski izdevīgi izdarītu, sākotnēji jāveic pētījums par efektīvāko metožu plānu, kā arī jāsalīdzina izmaksas. Novitāte: izstrādāts koncepts sekmīgai latvāņu ierobežošanai nekustamajam īpašumam Pirtnieki, Kocēnu novadā, lai atgūtu lauksaimniecībā izmantojamās zemes ekonomisko vērtību. |
